Pēteris Bokalderis

LKOK nr.3/792

Bokalderis, Pēteris

Virsleitnants Cēsu rotā.

* 1896. g. 4. februārī Cēsīs.

+ 1964. g. 18. jūnijā.

[Apbedīts Rīgā, Meža kapos.]

Apbalvots par 1919. g. 10. janvāra nakts izlūkošanu un cīņu Dobelē.

1919. g. 3. novembrī paaugstināts par kapteini un 1932. g. septembrī par pulkvedi-leitnantu.

1941.g. 14. jūnijā deportēts. Pārdzīvoja Noriļskas soda nometni. Atgriezās Latvijā.

BOKALDERS PĒTERIS Pētera dēls

Cēsu rotas virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1896. g. 4. febr. Cēsu apr. Kārlu pagastā Izglītojies vietējā pilsētas skolā. 

Krievu armijā iestājies 1915. g. rudenī, dienējis 6. rezerves sapieru bataljonā Petrogradā. 1916. g. beidzis Gatčinas praporščiku skolu, pēc tam iedalīts Rezerves latviešu strēlnieku pulkā. Pārgājis uz 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulku, piedalījies 1917. g. janv. kaujās. 12. janv. pie Ložmetējkalna ievainots. apbalvots ar Annas ordeņa IV šķiras Pēc izveseļošanās atgriezies pulkā, palicis ierindā līdz lielinieku apvērsumam, sasniegdams podporučika pak.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 18. nov. Cēsīs kareivju reģistrācijas komisijā, pēc tam vada komandieris Cēsu rotā. Vēlāk Kalpaka bataljona sastāvā piedalījies kaujās Kurzemē. 12. febr. pārcelts uz jaunformējamiem spēkiem Liepājā.

1919. g. 10. janv. Zemgalē nakts izlūkgājienā no Jaunsesavas ienaidnieka aizmugurē Bokalderis, neskatoties uz briesmām, viens no pirmajiem ielauzās Dobelē, izzināja pretinieka spēkus un nodomus, bez zaudējumiem atgriezās pie savējiem un ar piegādātajām ziņām deva iespēju pilnībā izjaukt pretinieka uzbrukuma plānus.

1940. g. rudenī ieskaitīts 24. teritoriālajā korpusā. 183. divīzijas 295. strēlnieku pulka bataljona komandieris, apakšpulkvedis. 

1941. g. 14. jūn. deportēts, ievietots nometnē Noriļskā, apsūdzēts par sacelšanās organizēšanu.

1943. g. 15. maijā PSRS leTK Sevišķā apspriede piesprieda Bokalderis brīvības atņemšanu uz 10 gadiem un ieslodzījumu labošanas darbu nometnē (KPFSR KK 58-10-Id.).

No Noriļlaga atbrīvots 1950. g. 19. dec. 1951. g. janv. atgriezies Latvijā, dzīvojis Rīgā.

Līdz 1953. g. strādājis dažādus darbus, tad līdz 1955. g. kinoremontdarbnīcā, vēlāk celtniecības un montāžas pārvaldē radiofikācijas nodaļā.

Miris 1964. g. 18. jūn. Apbedīts Rīgā, Meža kapos.