Herberts Brašnevics

LKOK nr.3/494

Virsleitnants 1. (4.) Valmieras kājnieku pulkā.

* 1892. g. 29. maijā Smiltenē.

+ 1969. g. 15. decembrī Darmstadt, Vācijā.

Apbalvots par 1919. g. 11. jūlija cīņām pie Vecgulbenes.

1919. g. 31. oktobri paaugstināts par kapteini. Pēdējā dienesta pakāpe Pulkvedis-leitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā.

Dzimis 1892. g. 29. maijā Smiltenē. Beidzis Bērzaines skolu pie Cēsīm. 

Krievu armijā iestājies 1913. g., dienējis 94. kājnieku pulkā Pleskavā. Sasniedzis rezerves praporščika pak. Piedalījies vairākās kaujās Austrumprūsijā un Varšavas frontē. paaugstināts par podporučiku, apbalvots ar Annas ordeņa IV šķiras 1914. g. beigās kritis vācu gūstā, no kura atgriezies 1919. g. sāk. Iestājies vācu 3. Rīgas rotā, kurā dienējis apmēram mēnesi. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 12. febr. Tallinā, piedalījies 1. Valmieras kājnieku pulka organizēšanā, apr. iecelts par rotas komandieri. Piedalījies daudzās kaujās pret lieliniekiem. 31. okt paaugstināts par kapteini.

1919. g. naktī uz 2. jūn. Brašnevics ar 30 kareivjiem brīvprātīgi devās izlūkgājienā, ienaidnieka aizmugurē pie Krapas muižas Vecgulbenes raj., ielenca ienaidnieka bataljonu, sīvā cīņā sakāva un sagūstīja to pilnā sastāvā (650 bruņotus sarkanarmiešus), ieguva 7 ložmetējus un daudz citu trofeju.

Tā paša gada 1. okt. pārvietots par tulku uz Armijas virspavēlnieka štābu. Piekomandēts franču ģenerāļa Niessela komisijai Lietuvā kā sakaru virsnieks, pēc tam sakaru virsnieks pie amerikāņu YMCA un Sarkanā Krusta. 

1940. g. no armijas atvaļināts un 1941. g. repatriējies uz Vāciju. Mūža pēdējos gados Darmštatē pukvedis sirga ar sirds kaiti un bija atrauts no piedadalīšanās latviešu sabiedriskajā dzīvē. Miris 1969. g. 15. decembrī Darmštatē.