Jānis Bērziņš
Jānis Bērziņš
- Geburt:
- 16.12.1895
- Tot:
- 11.01.1965
- Kategorien:
- Bärentöterorden / Kriegsorden, Soldat, Träger des Drei-Sterne-Ordens
- Nationalitäten:
- lette
- Friedhof:
- Geben Sie den Friedhof
LKOK nr.3/1174
Bērziņš, Jānis
Kapitāns 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā.
* 1895. g. 16. decembrī Valkā.
+ 1965. g. 11. janvārī Halstahammaras pilsētā.
[Apbedīts Halstahammaras kapsētā.]
Apbalvots par 1916. g. 8. marta kaujām Ķekavas rajonā pie Franču-Jūgu mājām un 1917. g. 21. augusta cīņu pie Šmīziņa kroga.
Paaugstināts par pulkvedi-leitnantu.
BĒRZIŅŠ JĀNIS Pētera dēls
Bij. 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka kapitāns.
Ordenis piešķirts 1922. gadā
Dzimis 1895. g. 16. dec. Valkā. Kantorists.
Krievu armijā iesaukts 1915. g. maijā, gada beigās ieradies 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonā, vēlākajā pulkā. Beidzis virsnieku skolu, turpinājis dienestu savā vienībā. Sasniedzis kapitāna pak. apbalvots ar Staņislava II, III šķiras, Annas II, III, IV sķ. Vladimira IV šķiras ordeņiem.
1917. g. 21. aug. pie Šmīziņa kroga Mazās Juglas tuvumā Bērziņš ar izlūku un sapieru komandām pēc krievu karaspēka atkāpšanās noturēja fronti, atsita visus vācu uzbrukumus līdz pat atkāpšanās pavēles saņemšanai; atkāpdamies sedza citas daļas.
1945. g. aizbraucis uz Zviedriju, kur apmeties uz pastāvīgu dzīvi, Miris 1965. g. 11. janv. Halstahammaras pilsētā. Apbedīts vietējā kapsētā.
Ursache: lkok.com
Keine Orte
16.07.1916 | Sākās Jūlija kaujas pie Ķekavas
Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas-Bauskas šosejas Ķekavas apkārtnē, bet lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums nesekoja. Kaujas pie Ķekavas atsākās 16.-22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās pie Olaines un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās Nāves salā.