Kārlis Bērziņš

LKOK nr.3/1156

Bērziņš, Kārlis

Kareivis 9. Rēzeknes kājnieku pulkā.

* 1897. g. 22. augusta Brantu pagastā.

+ 1963. g. 17. jūnijā

Apbalvots par 1919. g. 28. novembra cīņu pie Ļackavas miesta Kurzemē.

Bija deportēts. Atgriezās 1959. gadā Latvijā.

BĒRZIŅŠ KĀRLIS ARVĪDS Pētera dēls

9. Rēzeknes kājnieku pulka kareivis.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1897. g. 22. aug. Launkalnes pagastā Zemkopis. 

Krievu armijā iesaukts 1916. g. jūn., dienējis Rezerves latviešu strēlnieku pulkā, dec. pārcelts uz 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulku. Piedalījies kaujās, pulku atstājis 1917. g. 22. aug. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 17. jūn., piedalījies cīņās pret bermontiešiem, kā arī citās 9. Rēzeknes kājnieku pulka kaujās.

1919. g. 28. nov. Kurzemē pie Lackavas miesta (Lietuvas teritorijā) Bērziņš kopā ar ložmetēja apkalpi forsēja Vadakstes upi, ielauzās ienaidnieka aizmugurē un straujā triecienā atņēma tam 11 smagos ložmetējus, ieguva arī citas trofejas.

Pēc 2. pasaules kara dzīvojis nelegāli, nacionālais partizāns. 1946. g. 27. janv. apcietināts, ar LPSR leTK kara tribunāla lēmumu 14. sept. notiesāts uz 15 gadiem (KPFSR KK 58-la). Atradies ieslodzījumā Mordovijas APSR Dubrovlagā.

1949. g. martā uz Krieviju deportēta ģimene. Atbrīvots 1955. g. beigās, apmeties pie ģimenes Tomskas apgabalā Čainas raj. Taskinas sādžā. 1959. g. atgriezies Latvijā. Dzīvojis Jelgavas raj. Ozolnieku pagastā.

Miris 1963. g. 17. jūn. Apbedīts Jelgavā, Meža kapos. Kopēja kapavieta ar Vilhelmīni Bērziņu (1911-1987) un Ināru Bērziņu (1962-1962).