Kārlis Antons

LKOK nr.3/682

Antons, Kārlis Teodors

Kareivis Cēsu rotā.

* 1892. g. 7. septembrī Rencēnu pagastā.

+ 1943. g. 30. oktobrī Taišetlagā.

[]

Apbalvots par cīņām 1919. g. 6. martā pie Skudru mājām Kurzemē.

1920. gadā paaugstināts par leitnantu un pakāpeniski par kapteini.

Deportēts 1941. g. 14. jūnijā.

ANTONS KĀRLIS TEODORS, Friča dēls

Cēsu rotas kareivis.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1892. g. 7. sept. Rencēnu pagastā 1910. g. beidzis Valmieras pilsētas skolu, pēc tam apmēram 3 gadus dzīvojis pie saviem tuviniekiem Dienvidkrievijā. 

1. pasaules kara laikā strādājis valdības izveidotajā bēgļu organizācijā Rīgas frontē un 12. armijas karaceļu būvniecībā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 18. nov. Cēsu brīvprātīgo rotā kā viens no pirmajiem tās organizētājiem. Rīgā pievienojies Kalpaka bataljonam. Piedalījies kaujās pie Lielauces un Ventas. 1920. g. paaugstināts par leitnantu. 

1919. g. 6. martā Kurzemē kaujā pie Skudru mājām zem spēcīgas uguns Antons pirmais uzbruka ienaidnieka ķēdei, aizraudams citus sev līdzi; neskatoties uz smago ievainojumu krūtīs, palika ierindā, tā iedvesmodams savus biedrus un sekmēdams uzvaru šajā kaujā.

Pēc izveseļošanās Liepājas pilsētas komandanta adjutants. 1920. g. martā pārcelts par pasu nodaļas vadītāju Latgales apgabalā pārvaldē, vēlāk Krāslavas iecirkņa policijas priekšnieks. 1924. g. febr. atgriezies armijā 3. Jelgavas kājnieku pulkā. 1926. g. paaugstināts par virsleitnantu, vada komandieris. Piešķirta jaunsaimn. Vilces pagastā Blankenfeldes muižā. 1940. g. sept. kapteiņa pak. ieskaitīts 24. teritoriālajā korpusā, 181. strēlnieku divīzijas 195. kājnieku pulka techniskās apgādes priekšnieks. 

1941. g. 14. jūn. apcietināts un nosūtīts uz Noriļlagu. 1943. g. 15. maijā PSRS leTK Sevišķā apspriede notiesāja Antons uz 10 gadiem labošanas darbu nometnēs. Miris Taišetlagā 1943. g. 30. okt.