Ernests Blanks

Ernests Blanks -  rakstnieks, vēsturnieks, literatūrvēsturnieks; žurnālists,pirmais politiskais publicists, kurš 1917. gada jūlijā formulēja prasību pēc pilnīgi neatkarīgas Latvijas valsts.

Ernests Blanks dzimis 1894.gada 13.septembrī ”Karītēs”, Braslavā, Vidzemē, Latvijā. Vecāki bija Ungurmuižas rentnieki, līdz ğimene ienāca Rīgā. Šeit viņš mācījās Pētera-Pāvila skolā,  Čiekurkalnā, Rīgā.

Sākot ar 1914. gadu viņš studēja vēsturi un filozofiju Šaņavska universitātē Maskavā kā brīvklausītājs. Pēc Februāra revolūcijas piedalījās pirmās latviešu pilsoniskās partijas, Latviešu Nacionāldemokrātiskās partijas (LNDP) dibināšanā, ievēlēts partijas centrālajā padomē.. Ernests Blanks strādājis ļoti daudzās redakcijās. Pseidonīmi: Jaunzems un E. Silzemnieks.

Kamēr citi sprieda par Latvijas un pārējo Baltijas valstu autonomiju, Ernests Blanks uzdrošinājās iestāties par brīvu Latvijas valsti. Jau 1917. gada 21. (8.) jūlijā Ernests Blanks nepārprotami rakstīja:

”Mūsu ideāls ir suverēna Latvija.”

Pēc Latvijas valsts nodibināšanas atgādināja, ka Latvija 1918. gadā atguva brīvību pēc ilgiem gadiem, nevis ieguva to no jauna, un šo laikmetu nosauca par otro atmodu. Kādu laiku viņš bija arī Latvijas Tautas padomes loceklis. Daudz rakstīja par Latvijas Saeimas darbību, Latviešu tautas atmodu un tās darbiniekiem. Tematu labi pārvaldīja, jo pats bija viens no viņiem, bet savu lomu drīzāk atturīgi noklusēja, nekā izcēla. Uzrakstījis ap 700 ievadrakstu par nacionālpolitiskiem jautājumiem (vien), un 15 grāmatas; vairākas ir atkārtoti izdotas. Visu mūžu Ernests Blanks ir bijis dedzīgs Latvijas valsts neatkarības aizstāvis, tāpēc Padomju Krievijas okupācijas laikā Latvijā, protams, nevēlams.

Iestājās par Krievijas impērijas laikā nodalītās un Vitebskas guberņā iekļautās Latgales apvienošanu ar pārējo latviešu tautu vienotā Latvijā:

Kad Latgola saprass sowu organisku sakaru ar poreju Latwišu tautu, tad Baltija un Latgola atzeis, ka wina bez utras winias nawar pastowet – tad Baltijas-Latgolas witá dzims Latwija.

Rakstījis ievadrakstus  ”Dzimtenes Atbalss”, arī ”Letā” un ”Latvī”. Ernests Blanks ir strādājis par redaktoru avīzēm ”Brīvā Latvija” Cēsīs un Valmierā, ”Latvijas Sargs” Rīgā, ”Latvijas Vēstnesis”, “Jaunatnes Dzīve skolā un sētā”, “Rīgas Ziņas”, ”Zemgales Balss”, ”Kurzemes Vārds” Jelgavā, ”Brīvā Tēvija”, ”Svarus” un “Rīgas Telegrammas”. Viņš ir rakstījis latgaliešu ”Dryvā” un ”Jaunajā Vārdā”, ”Baltijas vēstnesī”, ”Latvijas Kareivī”, “Brīvā Zemē”, ”Latvijas Rītā”, ”Burtniekā”, Izglītības ministrijas mēnešrakstā un droši vien arī citur.

Ernests Blanks ir rakstījis par K. Valdemāru, K. Baronu, J. Alunānu, Ausekli, A. Pumpuru, F. Brīvzemnieku, A. Spāği, J. Māteru, R. Tomsonu, B. Dīriķi, A Vēberu un A. Stērsti. Periodikā raksti par V. Eglīša, H. Eldgasta, J. Janševska, I. Kaijas, R. Klaustiņa, J. Poruka un T. Zeiferta literāriem darbiem.

1928. gadā Apbalvots ar ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Otrā pasaules kara laikā vācu okupācijas iestādes Ernestu Blanku uz īsu laiku apcietināja, jo līdzīgi kā vēl daži citi nacionāli noskaņoti latvieši viņš neatbalstīja nevienas valsts okupāciju.

1945. gada februārī Blanks devās trimdā uz Vāciju. Tur viņš ir rediğējis Viestura rotas žurnālu ”Junda” un rakstus publicējis starp citu arī ”Latvijā”, ”Latvija Amerikā” un ”Daugavas Vanagu mēnešrakstā”.

Būdams Latvijas patriots un izmantodams ASV aizsākto Latvijas okupācijas neatzīšanas praksi, E. Blanks līdz pat mūža beigām nepieņēma citu valstu pilsonību.

Miris trimdā 1972. gada 31. janvārī Palmā, Maljorkas salā, Spānijā.