Jānis Tālivaldis Kārkliņš

Šī gada 5.jūlijā mūžībā aizgājis bijušais Bulduru dārzkopības tehnikuma

augļkopības skolotājs, dārznieks, zinātnieks, pētniecisko un mācību grāmatu autors,

publicists, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors Jānis Tālivaldis Kārkliņš.

Jānis Kārkliņš dzimis Vecpiebalgā. 1939.gadā beidzis Bulduru dārzkopības skolu. 1951.gadā Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju, 1996.gadā aizstāvējis pedagoģijas maģistra grādu.
No 1957.gada līdz 1997.gadam bijis augļkopības skolotājs Bulduru dārzkopības tehnikumā. Izveidojis priekšzīmīgu augļkoku audzētavu un plašu pomoloģisko dārzu.
Jāņa Kārkliņa – dārznieka, zinātnieka, pedagoga un mācību grāmatu autora darbība veltīta jauno dārznieku, speciālistu un dārzkopības interesentu izglītošanai.
Jānis Kārkliņš ir autors un līdzautors 24 grāmatām un apmēram 180 zinātniskiem un populārzinātniskiem rakstiem periodikā par augļkopības tēmām.
Ļoti plašs ir bijis lekciju darbs.
Jānis Kārkliņš apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1995.gada 3.maijā).

www.bulduri.lv

Vecāki - Marta Milda (1893-1985) un Jānis Reinholds Kārkliņi (1878-1964).

 

***

 

Pedagoģijas maģistrs, agronoms - dārzkopis, 
mācību grāmatu autors,
apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni

Esmu dzimis 1918.gada 6.oktobrī Vecpiebalgas pagasta Riediņos.
Beidzu Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Lauksaimniecības fakultātes dārzkopības speciālitāti (1951.). 
Strādāju par pedagogu - biologu Rīgā, bērnu parkā Saulesdārzs (1951. - 1957.). Vēlāk to pārorganizēja par Jauno naturālistu staciju. ZA Bioloģijas institūta ekspedīcijās pētīju augļu koku ziemcietību pēc bargās 1955./56.gada sala ziemas. Vācu un pētīju arī tautas selekcijas augļu koku šķirnes.
Kopš 1957.gada strādāju Bulduru dārzkopības tehnikumā kā skolotājs. Tehnikumā izstrādāju augļkopības mācīšanas metodiku, iekārtoju modernu mācību kabinetu. Regulāri esmu rakstījis mācību programmai atbilstošas mācību grāmatas. Visam augļkopības apmācības kurasam biju sagatavojis kvalitatīvus krāsu diapozitīvus. Šķirņu mācīšanas vajadzībām ieviesu perfokartes, sekmju pārbaudei izveidoju programmētus līdzekļus.
Praktiskajai apmācībai bija izveidots plašs pomoloģiskais dārzs un kokaudzētava, kā arī intensīvu slīpzaru palmetu un pundurkoku stādījumi.
Nodarbojos ar augļu koku vainagu veidošanu.
Pētīju augļu koku ziemcietības fizioloģiskos pamatus, ziemcietību atsevišķās
augļu koka daļās un koku ziemcietības veicināšanas iespējas ar ziemcietīgām skeletveidotājām šķirnēm.
Skaidroti augļu koku ziemcietību ietekmējošie faktori: barības elementu un ražas lieluma ietekme.
Konstatēts, ka pārbagāti ražojošiem kokiem krasi samazinās ziemcietība un augļu kvalitāte; lai to novērstu, raža normēta ar precizētiem bioloģiski aktīvo vielu smidzinājumiem.
Pētīju tautas selekcijas un jaunizaudzēto šķirņu noderību Latvijas dārziem.
Apsekojot sala postījumus augļu dārzos pēc barga sala ziemām visā Latvijas teritorijā, esmu izstrādājis augļkopības zonu karti. Latvija iedalīta četrās augļkopības zonās - dienvidrietumu, rietumu, vidus un austrumu zonā, kas katra sadalīta apakšzonās. Karte atvieglo šķirņu izvietošanu to ziemcietībai atbilstošos dārzos un jauno šķirņu sekmīgāku ieviešanu Latvijā.
Mācību programmā ieviesu tēmu Augļaugu ziemcietība (vēlāk šī tēma tika iekļauta arī citu lauksaimniecības mācību iestāžu programmās ārpus Latvijas). Tēmā ietilpinātas pētījumos gūtās atziņas.

Esmu uzrakstījis 14 grāmatas (no tām četras kopā ar līdzautoriem).
Enciklopēdijās un periodikā publicēti 180 zinātniski un populārzinātniski raksti.
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1995.gada 3.maijā).

1999.gada oktobris
LIIS izstrādne.

 

***

Augt, dzīvot un strādāt kopā ar savu valsti Jānim Tālivaldim Kārkliņam - 90

Autors: Spodra Ergarde 
Datums: 23.09.2008 
Izdevums: Druva
Rubrika: Novadnieks

Šogad kopā ar savu valsti Latviju 90. gadskārtu sagaida viens no mūsu valsts vadošajiem augļkopības speciālistiem Jānis Tālivaldis Kārkliņš, Viņš strādājis un dzīvo vienai idejai: veidot Latviju ar skaistiem augļu dārziem.

Viņa 90. gadskārta pienāks 6. oktobrī. Par Kārkliņu dzimtas vēsturi publicēts 2007. g. septembra "Novadniekā". Tāpēc šoreiz par izcilā augļkopja darba gadiem, kas savijas ar Latvijas valsts 90 gadiem. Par savas dzīves uzdevumu viņam kļuva īstenot tēva sapni un ieceri par skaista augļu dārza veidošanu. Tā pagāja Latvijas un Taurenes "Kārkliņu" māju pirmā desmitgade - līduma dūmos. Tapa piecus hektārus liels augļu dārzs.

"Laime, par ko esmu pateicīgs liktenim, ir mana grūtā bērnība. Tas, ka es neaugu dīkdienības atmosfērā. Man nebija brīva laika. To aizpildīja interese un darbs dārzkopībā."

"Kārkliņu" līdumā iekoptais 5 ha augļu dārzs deva iespēju pēc Taurenes pamatskolas beigšanas mācīties Dzērbenes lauksaimniecības skolā. No izveidotās koku skolas zēns pārdeva Dzērbenes lauksaimniecības skolai izaudzētos potcelmus, lai arī Dzērbenē iekārtotu mācību kokaudzētavu. Vēl jaunietis bija labi apguvis slēpju gatavošanu. Ar Jāņa Kārkliņa gatavotajām slēpēm Cēsu apriņķa sportisti Igaunijā - Vilandē guva labus rezultātus.

Tā līdzekļi izglītībai bija sagādāti. Tālākais ceļš veda uz Bulduru dārzkopības skolu. Par 20. gs. 30. gadiem zinātnieks saka: "30. gadu beigas, kad nonācu Bulduros, bija zelta laikmets cilvēkiem ar stipru gribu un neatlaidību, bet nežēlīgs laimes meklētājiem. Bulduri ir auguši tikai ar savu spēku un pārdomām. Un Bulduros to prata. Ābeļu kolekcijā vien bija 500 - 600 šķirnes." Pateicības vārdi veltīti Pēterim Dindonim, apbrīnojot viņa uzņēmību un cilvēcību.

Buldurus taurenietis beidza 1939. g. un aizgāja karadienestā, kas tolaik bija 18 mēneši. Jaunais dārzkopis kļuva par prettanku lielgabala komandieri.

Un tad... 1940. gada 16. jūnijā Daugavpilī novadītie Dziesmu svētki beidzās ar trīs reizes nodziedāto "Dievs, svētī Latviju!".

Sākās cits posms Latvijas valsts un jaunā karavīra dzīvē. "Kļuvu par Tautas armijas karavīru. Jutām, ka te apcietināts viens, te otrs. Mums sākās Golgāta ar pāriešanu uz Liteni. Šajā pārgājienā kapteinis Gintars tā arī teica: "Zēni, mēs ejam pretī savai Golgātai. Mūs visus apcietinās vai nošaus, bet mēs esam izšķīrušies, ka saudzēsim karavīrus, bet paši iesim bojā."

Redziet, tā ir varonība! Virsnieki, droši zinādami, gāja nāvē."

Jāņa Kārkliņa ceļš no Litenes veda uz Rīgu. Pie Nītaures pienāca ziņa, ka sācies karš, un jaunos karavīrus novirzīja uz austrumiem. Tuvojoties Piebalgai, virsnieks deva mājienu, ka var "apskatīt" māju.

Tā jauneklis atgriezās mājās, kur viņu gaidīja augļu dārzs. Dažos gados, ko viņš paspēja nodzīvot mājās, paplašinājās augļu dārzs ar bumbieru, plūmju un ķiršu stādījumiem. Aizraujoties ar kolekcionēšanu un izpēti, kļuva īsts pomoloģiskais dārzs. Tajā auga 180 ābeļu, 75 bumbieru, 65 plūmju un 30 ķiršu šķirnes.

Vācieši saimniekoja Latvijā. 1943. g. rudenī fronte tuvojās Latvijas robežai. Vācijai vajadzēja papildspēku, un Kārkliņu dārzkopi mobilizēja dzelzceļa apsardzei pie SebežasIdricas.

"Ar priekšnieka labvēlību 1944. gada pavasarī mani atlaida uz desmit dienām atvaļinājumā, lai veicu pavasara darbus augļu dārzā. Fronte man sekoja. Kaujas notika pie Ērgļiem, un 25. septembrī Taurenē sākās otrā padomju okupācija. Mani "mobilizēja" 25. decembrī un stingrā konvoja pavadībā nosūtīja uz Tulu, jo ogļu filtrs esot pats labākais."

Jānis Kārkliņš 1946. gadā atgriezās mājās. Kādu viņš ieraudzīja Latviju otrā padomju okupācijā?

"Visur bija izvērsusies nacionālo partizānu kustība. Tā bija nežēlīga cīņa. Mežā desmit gados dzīvību zaudēja daudzi manas paaudzes vīri. Savu Dzērbenes lauksaimniecības skolas sola biedru Prūsi atrada nošautu, izmestu pie Dzērbenes pagasta mājas. Cīnītāju Pēteri Ābeli satiku, kad biju aizbraucis uz tēva mājām izvagot kartupeļus. Viņš sēdēja kartupeļu vagas galā. Runājām. Sapratu, ka viņa griba cīnīties būs nesalaužama. Tikai 1951. gada vasarā uzvaru pār viņu svinēja nežēlīgās represiju iestādes.

Uzdevu sev jautājumu, kur būtu es, ja pēc otrreizējās padomju okupācijas nebūtu nonācis ogļu šahtās Tulā. Droši vien būtu mežinieks. Tomēr esmu dzīvojis, strādājis, atzīstot nevardarbīgu pretošanos. Lai stātos pretī nežēlīgai padomju varas mašinērijai, latviešu spēki tolaik bija par vājiem."

Četrdesmit gadus sirmais dārzkopis pretojās liktajiem šķēršļiem, stādot jaunus dārzus, veicot zinātniskus pētījumus, publicējot veiktā darba rezultātus.

Atgriezies no filtrācijas nometnes, Jānis Kārkliņš dažus gadus strādāja Dzērbenes lauksaimniecības skolā par skolotāju un mācību saimniecības dārznieku. līdztekus viņš studēja LLA dārzkopības nozarē. Studijas viņš beidza 1951. gadā.

Ne visur jaunais speciālists ar savām zināšanām bija vēlams darbinieks. Rīgas pilsētas izglītības nodaļas bērnu parkā "Saulesdārzs" pieņēma darbā par agrotehniķi - dārznieku, bet no 1952. gada februāra līdz septembrim Jānis Kārkliņš vadīja šo iestādi. Līdztekus viņš strādāja ZA Bioloģijas institūtā par laborantu botānikas sekcijā. Šo posmu pats pētnieks atzīst par nozīmīgāko.

"Vēl strādādams Saulesdārzā, vasarās no institūta kopā ar speciālistiem braucu ekspedīcijās. Pētījām Latvijas tautas selekcijas šķirnes, meklējām labākās. Pēc 1955./56. g. bargās ziemas varējām spriest par katras šķirnes ziemcietību.

Es Latviju rajonēju augļkopības zonās un zonas - apakšzonās. Pēc šiem vērtēšanas materiāliem izstrādāta zonu karte, pēc kuras vēl tagad Latvijā vadās, iekārtojot augļu dārzus. Tas ir mana mūža lielākais darbs."

Tikai padomju varai zinātnieks joprojām bija nevēlams, nesaņēma nevienu apbalvojumu, kaut tapa zinātniski darbi, grāmatas. 1955. gadā izdota "Latvijas PSR tautas selekcijas augļu koku šķirnes" un 1958. gadā "Ziemcietīgie augļu dārzi".

Profesors J. Sudrabs 1962. gadā Jāni Tālivaldi Kārkliņu aicināja pārnākt uz LLA par štata darbinieku. Šo jautājumu izšķīra zinātniskās padomes sēde. Sanāksmē balsi pacēla demobilizētais aviācijas pulka politiskais vadītājs A. Burmistrovs. Viņš bija pret, jo Jānim Kārkliņam neesot padomju zinātnieka stājas, izturēšanās muižnieciska. Neviens nevarēja iebilst, un dārzkopības katedrai bija jāmeklē cits kandidāts.

Ar 1951. gadu sākās Bulduru tehnikumam atdotie vairāk nekā 30 gadi. Tie bija jaunās paaudzes audzināšanas, zinātnisko pētījumu, rezultātu vērtējumu un publikāciju gadi. Bulduros audzēkņiem vajadzēja radīt labu materiālo bāzi. Tāpēc Robežniekos iestādīja 7 ha ābeļu, 10 ha bumbieru un 5 ha plūmju dārzu. Visur darbs bija veikts uz zinātnisku pētījumu pamatiem. Iesākto lielo darbu pārtrauca Dobeles rajona partijas komitejas pirmais sekretārs Strautmanis, atsavinot dārzus un nododot kolhozam "Avangards". Tehnikumu apvienoja ar Salienas padomju saimniecību un izveidoja Bulduru sovhoztehnikumu. Latvijas līdumnieks Jānis Kārkliņš Babītes polderī stādīja atkal jaunu ābeļu, bumbieru, plūmju dārzu. Paralēli ziemcietības jautājumiem risināja pundurkoku veidošanu. Vajadzīgas bija mācību grāmatas, un tās rakstīja Jānis Tālivaldis Kārkliņš.

Šajos gados bija izpētīti augļu dārzi no Padomju savienības ziemeļiem līdz centrālajiem rajoniem, Krasnodaras apgabalam un Krimai. Tapa jaunas publikācijas, izdotas grāmatas.

Aizejot pensijā, turpinājās stundu darbs Bulduros, bet vasarās Taurenes "Kārkliņos" sirmais vīrs atkal kļuva līdumnieks: atjaunoja, veidoja, izmēģināja jaunas augļu koku un ogulāju šķirnes.

Ceļu uz Taureni pie izcilā dārzkopja mēroja gan taurenieši, gan tālāku novadu ļaudis. Latvijas dārzos ziedēja pundurābelītes, upeņu šķirnes.

Pienāca Latvijas valsts otrā Atmoda, 20. gs. 90. gadi. Valdība prata saskatīt zinātnieka, pētnieka, skolotāja devumu un 1995. gadā to novērtēja, apbalvojot Jāni Tālivaldi Kārkliņu ar Triju Zvaigžņu ordeni, 2000. gadā viņš saņēma represētā apliecību.

Ir 2008. gada rudens. Latvijas dārzos sārtojas Jāņa Kārkliņa izaudzēto šķirņu āboli. Padomus var rast viņa daudzajās publikācijās: grāmatas - 21, no tām "Augļkopība" sešos izlaidumos; recenzētas grāmatas - 9; zinātniskas publikācijas - 5; raksti dažādos izdevumos - vairāk nekā 100.

Pirmā Taurenes mazpulka pulciņa vadītāja J. Kārkliņa (ieguvis nosaukumu - diženais) publikācijas parādījās 1936., 1937. un 1938. gadā izdevumā "Dārzkopības Žurnāls". Jau tās liecināja, ka Latvijas valstī top jauns augļkopības speciālists, kurš turpinās novadnieku P. Dindoņa un J. Sudraba darbu.

Šogad sirmais augļkopis dzīvo Rīgā dēla ģimenē. Kaut nevar vairs Taurenes "Kārkliņos" noglāstīt katru stādīto ābelīti, viņš nav rimis strādāt. Šogad iznākusi zinātnieka rakstītā 22. grāmata "Latvijas pomoloģija. Plūmju šķirnes". Domās top jau nākamā...

Šogad Latvijas valstij 90. Kopā ar savu zemi 90 gadu mūža kalnā stāv cilvēks, kas virzījās pa norādīto - diženā ceļu (1936. gadā apbalvots ar mazpulka diženā nosaukumu).