Alfrēds Platais

Dzimis Jēkabpilī.

Dažos avots tiek minēts, ka dzimšanas datums ir 13. maijs nevis marts.

1912. gadā beidzis vietējo tirdzniecības skolu. Bijis grāmatvedis un kalkulators Rīgā. 

Krievu armijā iestājies kā brīvprātīgais 1916. gada martā, dienējis 1. kājnieku rezerves pulkā Petrogradā. no kura nosūtīts uz 2. Irkutskas praporščiku skolu.

Beidzis to 1917. gada augustā, turpinājis dienestu 5. Sibīrijas strēlnieku rezerves pulkā Ašhabadā, vēlāk pilsētas komandanta adjutants Prževaļskā.

1918. gadā atgriezies Latvijā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 3. jūnijā Rīgā. Kā rotas komandieris 8. Daugavpils kājnieku pulkā piedalījies cīņās pret bermontiešiem, pēc tam Latgales atbrīvošanā.

1919.gada 7. novembrī paaugstināts par virsleitnantu. 

1919. gada 11. novembra naktī, ar kauju atbrīvojot Torņakalnu, ar savu rotu ielauzās ienaidnieka aizmugurē, strauja trieciena laikā sagūstīja ienaidnieka Pārdaugavas komandantu un tā adjutantu, ieguva smago ložmetēju, 3 zirgus u. c. karamateriālus.

Turpinot uzbrukumu Katrīnmuižas virzienā, pie Jelgavas šosejas uzbruka pretinieka kolonnai, piespieda to bēgt un atstāt 3 smagos un vieglo ložmetēju, daudz munīcijas u. c. trofeju. 

Dienestu turpinājis arī pēc brīvības cīņām.

Beidzis virsnieku kursus, 1924. gadā sakaru virsnieku kursus.

1927. gadā paaugstināts par kapteini.

Apbalvots ar TZO V šķ. Piešķirta jaunsaimniecība Salas pagasta Ābeļu muižā. Neatkarības pēdējos gados bijis Armijas štāba bataljona rotas komandieris.

No 1940. gada 7. marta 7. Siguldas kājnieku pulka bataljona komandieris, pulkvedis-leitnants. Apbalvots ar Viestura ordeņa IV šķ.  1941. gada jūnijā deportēts no Litenes.

Atradies ieslodzījumā Noriļskā.

Bijis Sibīrijā 16 gadus. Pēc soda izciešanas atgriezies Latvijā, dzīvojis Pļaviņās.

Apbedīts Rīgā, Meža kapos. 1994. gada 29. oktobrī pārbedīts Rīgā, Brāļu kapos.