Ludvigs Jansons
- Geburt:
- 29.10.1909
- Tot:
- 12.05.1958
- Burial Datum:
- 16.05.1958
- Kategorien:
- Assistenzprofessor, Physiker , Pädagoge, Wissenschaftler
- Nationalitäten:
- lette
- Friedhof:
- Cimetière de la Forêt (Riga)
Dzimis Sīpeles pagastā. Māte - Katrīne. Māsa - Elza. Sieva - Alma. Bērni - Māris, Līga, Sarma, Jānis.
Ludvigs Jansons ir LU pirmās paaudzes absolvents un Latvijas akadēmiskās fizikas pamatlicēja profesora Friča Gulbja (1891–1956) skolnieks.
Trīsdesmitajos gados uzsākta auglīga starptautiska sadarbība spektroskopijas jomā ar Varšavas Universitāti - tur stažējās Ludvigs Jansons
Beidzis Latvijas Universitāti (1933), kopš 1934. gada līdz mūža beigām strādājis LU Fizikas katedrā, dažādos laika posmos veikdams arī fakultātes dekāna vietnieka un dekāna pienākumus.
Pēc 1944. gada vēsturiskajām pārmaiņām viņš ļoti sekmīgi turpināja sava skolotāja divdesmit piecu gadu raženo darbu augstskolu fizikas iedibināšanā un pilnveidošanā tēvzemē. Kaut gan viņa dzīve pēkšņi aprāvās tikai 48 gadu vecumā, tomēr viņš pats vai kopā ar darba biedriem padarījis ievērojami daudz.
1. Atjaunojis karā izpostīto LU Fizikas un matemātikas fakultāti, kas kļuva par vienu no spēcīgākām Universitātes struktūrvienībām.
2. Desmitkāršojis fizikas studentu skaitu salīdzinājumā ar pirmskara laiku.
3. Dibinājis un izveidojis LU Eksperimentālās fizikas katedru un LZA Fizikas institūtu, uz kuru pamatiem turpmāk attīstījās visa Latvijas eksperimentālā un lietišķā fizika.
4. Izveidojis Fizikas katedru Rīgas Skolotāju institūtā un Latvijas Valsts pedagoģiskajā institūtā.
5. Uzsācis un attīstījis skolēnu ikgadējās fizikas olimpiādes, fakultātes Atvērto durvju dienas un lektoriju, piesaistot fizikas studijām spējīgākos un labākos skolu absolventus.
6. Vienmēr un visur sludinājis fizikas jaunākās atziņas, it īpaši skolās un skolotāju kvalifikācijas celšanas kursos; publicējis populārzinātniskus rakstus.
7. Sarakstījis grāmatu „Fizikas praktikums” (1947), tās daudzie papildinātie izdevumi vēl joprojām kalpo studentu apmācībai. “Fizikas praktikums” atkārtoti izdota 1954., 1961., 1971. un 1979. gadā.
8. Sācis studiju un zinātniskā darba specializāciju cietvielu fizikā un optikā, kas turpmāk strauji attīstījās un kļuva par fizikas pētījumu pamatnozarēm LU, izveidojot bāzi Cietvielu fizikas institūta un Atomfizikas un spektroskopijas institūta dibināšanai.
9. Palīdzējis daudziem ražošanas uzņēmumiem jaunas tehnoloģijas ieviešanā (apm. 50).
10. Nodarbojies ar fizisko kultūru un sporta spēlēm, iesaistot līdzcilvēkus; dāvājis atzinības kausus sportiskākajām studentu un darbinieku komandām.
Dēls - Māris Jansons (1936-1997) , arī fiziķis, zinātnieks, akadēmiķis
LZA Ludviga un Māra Jansonu balva jaunajiem zinātniekiem par labāko darbu fizikā iedibināta ar LZA Senāta 1998.gada 22.septembra lēmumu.
***
O.Žīgura atmiņas "Atrodu dekāna kabinetu. Nedroši pieklauvēju un ieeju. Dekāns pieceļas no sava galda, panāk man dažus soļus pretī sniedz roku un aicina apsēsties. Izstāstu kas mani atsūtījis no kurienes es esmu un ko mācījies. Viņš pats noved mani lejā, puspagrabā, kur atrodas mehāniskā darbnīca, mans nākošais darba lauks. Reti, kad var sastapt tik pieklājīgu un atsaucīgu darba devēju, kāds bija docents Ludvigs Jansons." (O J Ā R A C E Ļ O J U M S /80 gadu garumā)
LZA Ludviga un Māra Jansonu balvas laureāti ir H. Rjabovs (1999), A.Kuļšs (2000), O.Nikolajeva (2001).
Avots: LU.LV
***
Ursache: Rīgas dome, news.lv
Keine Orte
Name | Beziehung | Beschreibung | ||
---|---|---|---|---|
1 | Māris Jansons | Sohn | ||
2 | Alma Veronika Jansone | Ehefrau | ||
3 | Jānis Runge | Schwiegervater | ||
4 | Marija Runge | Schwiegermutter | ||
5 | Austra Aigare | Schwägerin | ||
6 | Marta Paeglīte Sarkana | Schwägerin | ||
7 | Olga Runge | Schwägerin | ||
8 | Vilis Runge | Schwager | ||
9 | Jānis Runge | Schwager | ||
10 | Fricis Gulbis | Lehrer |
28.12.2013 | Tiek likvidēts Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts
Senāta pienākums bija uzraudzīt un vadīt likumu piemērošanu, kā arī vienādu un pareizu likumu iztulkošanu. Kopš izveidošanas, Senāta sēžu zāles sienā iegravēti vārdi "Viens likums - viena taisnība visiem", kas tiek uzskatīti par Latvijas tiesu un tiesību sistēmas pamatprincipu, kura izvešanu dzīvē uzrauga Senāts.