Fricis Gulbis
- Geburt:
- 19.01.1891
- Tot:
- 14.01.1956
- Patronym:
- Jānis
- Kategorien:
- , Figur des öffentlichen Lebens, Mitglied der studentischen Körperschaft, Physiker , Professor, Pädagoge
- Friedhof:
- Hamilton, Greenwood Cemetery
Fricis Gulbis bija latviešu fiziķis. Latvijas Universitātes, 1946-1948.g. Baltijas universitātes un Makmastera universitātes profesors Hamiltonā Kanādā. Vairāku fizikas mācību grāmatu autors latviešu valodā. 1919-1944.g. Latvijas Universitātes Fizikas institūta dibinātājs un vadītājs.
Viens no Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem (1944).
Baltijas universitātes izveidotājs un pirmais prezidents (rector magnificus). Trimdas latviešu sabiedriskais darbinieks.
Dzimis 1891. gada 19. janvārī Nodegu muižas "Ezergaiļos" zemnieka Jāņa Gulbja un viņa sievas Margrietas ģimenē.
Viņa mātes pusbrālis bija publicists Ernests Rolavs.
Mācījās Nodegu pagasta un Aizputes pilsētas skolās, pēc tam 1906-1911.g. Liepājas reālskolā.
1911-1916.g. studēja fiziku Pēterburgas universitātē, pēc kuras beigšanas bija asistents Pēterpils Meža institūtā un Psihoneiroloģiskajā institūtā.
1917. gadā pārcēlās uz jaundibināto Permas universitāti. Krievijas pilsoņu kara laikā viņš atgriezās Pēterpilī, kur bija Pēterpils Universitātes asistents un Optiskā institūta līdzstrādnieks.
Pēc Latvijas Augstskolas dibināšanas 1919. gadā F. Gulbis atgriezās dzimtenē un sāka strādāt par fizikas docentu, 1920. gadā papildinājās Berlīnes universitātē.
Vēlāk, 1926.g. viņu ievēlēja par vecāko docentu un ārkārtas profesoru,
F. Gulbis bija Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes dekāns (1930-1932, 1936-1938, 1940, 1941-1943) un LU prorektors (1933-1936). Veica pētījumus rentgenstaru fizikā un metālu atomfizikā, uzrakstīja mācību grāmatu "Eksperimentālā fizika" trīs sējumos.
1939.g. -Latvijas Fizikas un matemātikas biedrības priekšnieks.
1944. gada martā parakstīja Latvijas Centrālās padomes memorandu par nepieciešamību atjaunot Latvijas Republikas suverenitāti un Baltijas valstu konfederācijas iespējamo veidošanu. Otrā pasaules kara beigās profesors Gulbis devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur 1944-1945.g. strādāja Greifsvaldes universitātē.
1945. gadā bija Lībekas Latviešu nacionālās komitejas prezidents, kopā ar E. Dunsdorfu un E. Leimani versās pie britu okupācijas zonas varas iestādēm ar lūgumu dibināt latviešu akadēmisko skolu Ziemeļvācijā.
No 1946. gada 9. janvāra līdz 1948. gada 30. septembrim viņš bija Baltijas universitātes prezidents Hamburgā un Pinebergā. Pēc laikabiedru atmiņam izrādīja spītīgu gara varonību mijiedirbē ar britu Militārās pārvaldes ierēdņiem.
1948. gada beigās profesors Gulbis saņēma Lady Davis fonda zinātnisko stipendiju un emigrēja uz Hamiltonu Kanādā, kur strādāja par profesoru atomfizikas nozarē Makmastera universitātē. Nesekmīgi mēģināja atjaunot Baltijas universitāti Ziemeļamerikā. Ievēlēts par Kanādas Latviešu nacionālas apvienības prezidentu, lasīja lekcijas par Latviju un Baltijas valstīm.
Pēc Imanta Saksa atmiņām "Viņš stāvēja par latviešu biedrību, kori, draudzi, skolu, par nopietnām demonstrācijām 14. jūnijā, kurās pats būdams slims, soļoja ierindas priekšgalā. Mazā sabiedrībā mīlēja humoru, priecājās par mazajiem latviešu bērniem un bija sirsnīgs ģimenes tēvs. Es pazemīgi klausījos, kā profesors Gulbis ar profesoru Ķiķauku un Hamiltonas latviešu mācītājiem diskutēja grieķu filozofijas un cilvēcības pamatvērtīgumu gan senatnes, gan tagadnes nosacījumos, šīs stundas bija pacilājošas, vienreizējas."
Miris no miokarda infarkta Hamiltonā 1956. gada 14. janvārī, apglabāts Dantesa kapsētā.
Viņa izvadīšanā atskaņoja Latvijas Valsts himnu. Otrā pasaules latviešu zinātnieku kongresa laikā 2001. gadā profesoram Fricim Gulbim pie bijušās LU Fizikas institūta ēkas Kronvalda bulvārī 4 atklāja piemiņas plāksni.
Darbi
- Eksperimentālā fizika: Mēchanika, molekulārfizika, siltums (1922)
- Eksperimentālā fizika: Elektrība (1924)
- Eksperimentālā fizika: Optika (1928)
- Atomiskais pasaules uzskats (1928)
- On the emmission of positive electricity from palladium (Latvijas Universitātes raksti, 1929)
- Masas jēdziens klasiskā un mūsdienu fizikā (akadēmiskā runa, 1935)
Literatūra
- Jānis Jansons. Fizikas profesors Fricis Gulbis. Sērija "Latvijas Universitātes zinātnieki": 2006 - 128 lpp.
- Jansons, J. Professor Fricis Gulbis (1891-1956) - the father of physics in Latvia. LATVIJAS ZINATNU AKADEMIJAS VESTIS A DALA, 2001; 99-107 lpp. (angliski)
Ursache: wikipedia.org, news.lv
Keine Orte
Name | Beziehung | Beschreibung | ||
---|---|---|---|---|
1 | Ludvigs Jansons | Schüler | ||
2 | Spricis Paegle | Gleichgesinnte |
17.03.1944 | Latvijas Centrālās Padomes Memorands
29.09.1954 | Izveidots CERN
Eiropas kodolpētījumu organizācija (franču: Organisation Européenne pour la Recherche Nucléaire, angļu: European Organization for Nuclear Research), plašāk pazīstama kā CERN, ir starptautiska organizācija, kas nodarbojas galvenokārt ar daļiņu fizikas pētījumiem. Atrodas uz Francijas un Šveices robežas, galvenais birojs atrodas Ženēvā. 1954. gadā to dibināja 11 Eiropas valstis. CERN galvenais uzdevums ir nodrošināt daļiņu paātrinātājus un citu infrastruktūru augsto enerģiju fizikas pētījumiem. CERN atrodas liels datoru centrs, kas veic eksperimentos iegūto datu apstrādi. Šeit ir radīts vispasaules tīmeklis.