Voldemārs Pūce

Voldemārs Pūce dzimis 1906. gada 24.augustā Vestienas pagasta "Rezēnu" māju algādžu Pētera un Emīlijas Pūču ģimenē kā trešais bērns. Sākumā mācījies Vestiemas pagastskolā, vēlāk turpinājis mācības Rīgā. 

V.Pūce bija latviešu teātra un kino režisors.

Miris 1981. gada 21. jūlijā Rīgā. Pirmā sieva Elīna (bija saimnieka meita un palika Vestienā, Voldemārs negribēja būt laucinieks un aizmuka uz pilsētu), otrā - Daila, bērni - Kaspars, Dace un Valts. Ar Elīnu Voldemāram bija meita Valda (vēlāk Zaķe), strādāja par medmāsu psihoneiroloģiskajā slimnīcā Tvaika ielā.

Biogrāfija

Voldemārs Pūce dzimis Vestienas pagasta "Rēzēnu" kalpu mājā, algādža Pētera un Emīlijas Pūču ģimenē kā trešais bērns. Mācījies Vestienas pagastskolā, vēlāk Rīgā. Vēloties savu turpmāko dzīvi saistīt ar skatuvi, iestājās Latviešu aktieru biedrības skolā.

Kino Pūce sāka darboties jau pirmajos Latvijas laikos, viņš ir režisora asistents mākslas filmai "Lāčplēsis" (1930), režisors Latvijā pirmajai zinātniski populārajai pilnmetrāžas filmai "Mūsu pelēkais dārgakmens" (1936) un dokumentālai filmai "Latvji, brauciet jūriņā!" (1940). Vadīja Latvijas drāmas ansambli(1935—1944). Režisējis Latvijas Nacionālā operā izrādes "Pajacī" (1938), "Dons Karloss" (1962). Bijis mākslas filmu studijas direktors (1940), scenārija autors un režisors pirmajai Rīgas Kinostudijas mākslas filmai "Kaugurieši" (1941) un uzņēmuma "Rīga-filma" direktors un režisors, kur galvenokārt tika uzņemtas propagandiska rakstura filmas (1943—1944).

Pēc kara beigām Voldemārs Pūce emigrēja uz Vāciju, no kurienes dzimtenē atgriezās 1947. gadā. Piedalījies filmas "Rainis" tapšanā kā otrais režisors, kuras uzņemšanas laukumā 1948. gada oktobrī tika aizturēts un ieslodzīts Centrālcietumā, bet vēlāk izsūtīts trimdā uz Vorkutu (1949-1959). Pēc gada pie viņa tika izsūtīta arī viņa sieva kopā ar nesen dzimušo dēlu Kasparu — kā tautas nodevēja ģimene. Tomēr pēc Staļina nāves radās iespēja atgriezties dzimtenē.

Strādājis par Leļļu teātra režisoru (1959—1963), galveno režisoru Rīgas Operetes teātrī (1963—1978). 1968. gadā uzaicināts Rīgas Kinostudijā uzņemt filmu "Mērnieku laiki", kuras lielāko daļu uzņēma savā dzimtajā Vestienas pusē. Uzrakstījis grāmatu par savu dzīvi "Nelaikā piebaidīts" un atmiņas par Latvijas kino veidošanos "Kinojaunība".

Voldemāram Pūcem laulībā ar aktrisi Dailu Kukaini-Pūci piedzima divi dēli — aktieris Kaspars Pūce (1948), komponists Valts Pūce (1962) un meita — čella spēles skolotāja Dace Pūce. Voldemārs Pūce nomira Rīgā, 1981. gada 21. jūlijā, apbedīts Raiņa kapos.

2006. gada 24. augustā atzīmējot Voldemāra Pūces 100. dzimšanas dienu, pie "Daukstu" mājām atklāja režisoram veltītu piemiņas plāksni un iestādīja ozoliņu. Estrādē notika piemiņas koncerts, ko vadīja režisora dēls Kaspars Pūce. Sadarbībā ar Rīgas kino centru tika demonstrēti fragmenti no režisora uzņemtajām filmām.

"Latvju ziņas" 1946.gada decembrī raksta: "Vasarā no Blombergas nometnes (angļu zonā), noslēpumainā kārtā pazuda jaunais režisors Voldemārs Pūce, kas agrākos laikos vadīja dramatisku studiju, strādāja filmā. Blombergā viņš bija savācis dramat. trupu, ar kuru iestudēja Raiņa "Daugavu" ar krietniem panākumiem. Kad P. vasarā pazuda, sacēlās valodas gan par kādu romantisku dēku, gan par aizvešanu pret gribu, jo viņš bija pazīstams kā patriots un boļševisma pretinieks. Bet nesen dzirdēts no Rīgas radiofona, ka P. caur Maskavu ieradies Rīgā."

Filmogrāfija

Režisors

• 1936 — "Mūsu pelēkais dārgakmens" (dokumentāla filma)
• 1940 — "Latvji, brauciet jūriņā!" (dokumentālā filma)
• 1941 — "Kaugurieši"
• 1968 — "Mērnieku laiki"

Scenārija autors

• 1941 — "Kaugurieši"

Lomas

• 1968 — "Mērnieku laiki" — epizodē
• 1968 — "24-25 neatgriežas" — epizodē
• 1981 — "Ilgais ceļš kāpās" — mācītājs