Jānis Vilhelms Kazis-Kaže

Dzimis 11.IV (30.III pēc v. st.) 1897. Jaunsalacā (Svētciemā (Sveiciemā)) Jāņa Kazis Kaže (Kasis-Kasche 1857 – II 1939. Cēsīs) un Marijas ģimenē.

Mācījies reālsk. Cēsīs.

I pasaules kaŗa laikā devies bēgļu gaitās uz Krieviju.

Mācījies un 9.V 1917. absolvējis Kazaņas komsk. 7.kl.

IX 1917. iestājies Vladimira Kaŗask. Petrogradā, bet lielinieku apvērsuma dēļ studijas nav beidzis.

Atgriezies Latvijā.

9.XII 1918. brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā.

Brīvības cīņās kā kar. cīnījies plkv. O. Kalpaka bat. Cēsu rotā.

Piedalījies kaujās Kurzemē un Zemgalē, Rīgas atbrīvošanā.

Paaugstināts lt. dienesta pak.

Pirms bermontiešu uzbrukuma pārcelts dienestā uz 9.Rēzeknes k.p.

Piešķirta vlt. dienesta pak.

No VII līdz X 1919. bijis Dzērbenes iecirkņa komandants.

16.XI 1919. ievainots 9.Rēzeknes k.p. 3.bat. uzbrukumā pie Kalnciema mežsarga Zilberga mājām.

12.VI 1920. atvaļināts no aktīvā militārā dienesta.

20.II 1920. iestājies LU Ķīmijas fak. Ķīmijas nod., stud.chem. (matr. nr.830).

11.I 1930. ļoti sekmīgi beidzis LU Ķīmijas fak. Ķīmijas nod. pilnu kursu ar inženieŗa ķīmiķa gradu (dipl.ing.chem.).

Strādājis Liepājas cukurf-kā, bijis asistents, vēlāk maiņas vad.

17.VII 1936. iecelts par Krustpils cukurf-kas direktoru.

Vēlāk bijis Jelgavas cukurf-kas direktors, Latvijas cukurrūpniecības krājaizdevu sab. pr.

8.VIII 1940. pārrakstīts no Jelgavas cukurf-kas uz Cēsīm, Poruka ielu 30 kā mājas īpašnieks.

1944. rudenī devies bēgļu gaitās uz Vāciju.

Pēc II pasaules kaŗa izceļojis uz Austrāliju. Dzīvojis savā saimniecībā Blektaunā (Blacktown), netālu no Sidnejas (Sydney); nodarbojies ar vistkopību, lokkopību un cūkkopību.

Miris 16.IV 1962. pēkšņā nāvē Blektaunā pie Sidnejas, Austrālijā. Apglabāts Sidnejas Rukvuda (Rookwood Independent Cemetery) kapsētā lut. F sektors (section), kapa vieta nr. 0000279.

1921. apbalvots ar LKo III šķ. (nr.645) par 4.III 1919. cīņu pie Jaunās muižas dzirnavām,
kur pildīdams ložmetēja komandas vec. dienesta pienākumus ar labi mērķētu uguni apturējis lielinieku uzbrukumu un izglābis vienību no aplenkuma.

DV apv. biedrs.

Sidnejas latv. b-bas biedrs.

22.VII 1922. Rīgā salaulājies ar stud.med. Zelmu Mariju Skagers (Skagger, 11.V (28.IV pēc v. st.) 1896. – 14.V 1939. Jelgavā). Ģimenē ir meita Ingrīda, prec. Ukrija (5.V 1925. Rīgā – 28.I 1988. Inčukalnā) un dēls Juris (14.III 1929. Rīgā – 14.VI 1991.Volongongā, Austrālijā). 1940. Jelgavas Sv. Annas bazn. salaulājies ar Larisu Grundbergs (15.IV 1912. Saldū – 16.IX 2002. Sidnejā, Austrālijā). Ģimenē ir 2 meitas: Ruta Elizabete, prec. Birzule (7.VIII 1938. Jelgavā – 21.V 2007. Sidnejā, Austrālijā) un Vita Olga, daug. (25.XI 1941.), un dēls Jānis (31.X 1943.)

Luterticīgs; Cēsu lauku dr. loceklis. Austrālijā bijis Sidnejas latv. ev. lut. Vienības dr. loceklis.

12.III 1936. P!K! sēdē saskaņots uzņemšanai par studentu korporācijas Fraternitas Academica goda filistru (g!fil!). III 1936. uzņemts F!B! par g!fil!

Ar 4.IV 1940. rakstu F!B! paziņojis, ka vēlas izstāties.

 

LVVA, 1308.f. 15.apr. (l. par Cēsu iedzīvotājiem 1941.g. rudenī),

LVVA, 1640.f., 1.apr., 527.l, 139.lpp.;

LVVA, 5676.f., 1.apr., 6.l., 127.lpp.,

LVVA, 5676.f., 1.apr., 8.l., 2.lpp.,

LVVA, 6401.f., 1.apr., 14.l., 67.lpp.,

LVVA, 7427.f., 1.apr., 813.l.,

LVVA, 7427.f., 1.apr., 823.l.,

Es viņu pazīstu. Latv. biografiskā vārdnīca. Rīga: Biografiskā archīva apgāds, 1939, 250.lpp.,

Cēsu Vēstis nr.295, 24.II 1939. Baznīcu ziņas. Cēsu lauku draudze. Miruši:, 1.lpp.;

Cēsu Vēstis nr.317, 28.VII 1939. Cēsis. Lauciņu kapsētā, 1.lpp.;

Austrālijas Latvietis nr.634, 5.V 1962. A.K. J. V. Kazis aizsaulē, 3.lpp.,

M!Z!Z! nr.8, 1963. pavasaŗa sēm. Fil! Dr. K. Stiebrs. Fr.Acad. fil! L.K.O.K. ing.chem. Jāni Kāzi pieminot, 3.-4.lpp.,

Lāčplēša kaŗa ordeņa kavalieri. Biografiska vārdnīca. LVVA. Jāņa sēta, 1995, 243.-244.lpp.,

http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=713,

http://recordsearch.naa.gov.au/SearchNRetrieve/Interface/DetailsReports/ItemDetail.aspx?Barcode=5308674,

http://www.rookwoodcemetery.com.au/search.html,

http://nekropole.info/lv/Janis-Vilhelms-Kazis-Kaze,

http://nekropole.info/lv/Ingrida-Ukrija,

http://www.geni.com/people/Ingr%C4%ABda-Ukrija/6000000031319384973

**************************************************************************************************************************************************

* 1897. IV 12. Mazsalacā; M. Marija, S. Zelma dz. Skogers, ārste. 

                               + 1962. IV 16. Sidnejā, Austrālijā

1917. gadā beidzis komercskolu Kazaņā. 

1917. gada septembrī iestājies Vladimira karaskolā Petrogradā, lielinieku apvērsuma dēļ mācības nebeidzis un atgriezies Latvijā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 9. decembrī, piedalījies kaujās Kurzemē un Zemgalē, Rīgas atbrīvošanā.

Paaugstināts par leitnantu.

Pirms bermontiešu uzbrukuma pārvietots uz 9. Rēzeknes kājnieku pulku.

Paaugstināts par virsleitnantu.

1919. gada 16. novembrī ievainots. 

1919. gada 4. martā pie Skrundas pagasta Jaunmuižas sudmalām ienaidnieka trieciena laikā kā ložmetēja komandas vecākais pēc paša ierosmes izvirzīja savu ieroci 50 soļu attālumā no pretinieka un ar labi mērķētu uguni radīja lieliniekiem jūtamus zaudējumus, apturēja viņu uzbrukumu un izglāba mūsu vienību no aplenkuma. 

Atvaļināts 1920. gada 12. jūnijā.

1921. VI 21. apbalvots ar Lāčplēša kara ordeņa III šķiru # 645

1929. gadā beidzis LU Ķīmijas fakultāti.

No 1932. gada bijis Krustpils cukurfabrikas direktors, vēlāk tādā pašā amatā Jelgavas cukurfabrikā. Latvijas cukurrūpniecības krājaizdevu sabiedrības priekšsēdētājs. 

Namīpašnieks Cēsīs, Poruka # 30.

1944. gada rudenī devies uz Vāciju.

Pēc kara izceļojis uz Austrāliju, kur ierīkojis priekšzīmīgu fermu.

Miris Sidnejā.

Avots : lkok.com

             LVVA 1640-1-527-139.;

             „Es viņu pazīstu”, R., 1939.;

              „Lāčplēša kara ordeņa kavalieri”, R., 1995.