Artūrs Jansons
- Geburt:
- 23.01.1893
- Tot:
- 22.06.1941
- Burial Datum:
- 23.07.1941
- Patronym:
- Eduards
- Kategorien:
- Bärentöterorden / Kriegsorden, Colonel, Nationalgarde, Opfer der Repression (Völkermord) des sowjetischen Regimes, Partei Schlachten der Unabhängigkeit, Soldat, Teilnehmer des Ersten Weltkriegs
- Nationalitäten:
- lette
- Friedhof:
- Ādažu novads, Baltezera kapi
LKOK nr.3/244
Apbalvots par cīņu 1918. g. 24. decembrī pie Drabešu muižas Vidzemē. Ordenis piešķirts 1920. gadā.
Paaugstināts par kapteini un 1920. g. 18. novembrī par pulkvedi-leitnantu. Bija pirmais Cēsu rotas komandieris.
1941. gadā NKVD apcietināts. Atrasts 1941. g. jūlijā Baltezera masu kapā. Pārapbedīts.
Cēsu rotas virsleitnants.
Dzimis 1893. g. 23. janv. Nītaures pagastā Siļķēs. Beidzis Rīgas pilsētas komercskolu. Grāmatvedis kasieris Rīgas hipodromā.
Krievu armijā iesaukts 1914. g., 1915. g. ieguvis virsnieka pak., devies uz fronti 483. Obdorskas kājnieku pulka sastāvā. 1917. g. vasarā piedalījies kaujās Daugavpils raj. Pēc lielinieku apvērsuma atgriezies vecāku mājās. Zemkopis.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 19. nov., vadījis pirmo brīvprātīgo vienību formēšanu Cēsīs. Piedalījies pirmajās kaujās pret lieliniekiem Vidzemē. Pēc tam kopā ar Virsnieku rotu atkāpies līdz Rudbāržiem. Piedalījies visās Kurzemes, Zemgales un Rīgas atbrīvošanas kaujās. Pēc tam Vecpiebalgas raj. un Cēsu komandants. 1919. g. 20. okt. iecelts par bataljona komandieri 9. Rēzeknes kājnieku pulkā, cīnījies pret bermontiešiem, beidzot piedalījies Latgales atbrīvošanā. paaugstināts par pulkvedi-leitnantu, skaitot no 1920. g. 18. novembra.
1918. g. 24. dec., izpildīdams pavēli radīt ienaidnieka spēkos paniku un pierādīt mūsu kaujasspējas, Jansons kopā ar 4 kareivjiem devās tā aizmugurē pie Drabešu muižas, atklāja piepešu ložmetēja uguni un piespieda ienaidnieka jātniekus bēgt uz Cēsīm, tā sagādājot mūsu rotai iespēju atkāpties bez zaudējumiem.
1920. g. jūl. pārvietots uz Armijas virspavēlnieka štābu. Saformējis Mežu ekspluatācijas bataljonu, to komandējis līdz 1921. g. martam.
1921. g. 9. aug. atvaļināts, zemkopis Siguldas pagastā Peltēs un Kraukļu pagastā Lūšos. 5 gadus bijis 5. Rīgas aizsargu pulka bataljona komandieris. Vēlāk 10. Cēsu aizsargu pulka bataljona komandieris.
Padomju okupācijas laikā represēts, arestēts un 1941. g. 5. apr. Baltijas Sevišķā kara apgabalā kara tribunāls piesprieda Jansonam nāvessodu (KPFSR KK 58-4, 58-10. 58-13). Nošauts 1941. g. 22. jūn. Baltezerā. Pārapbedīts Ādažu kapos.
Ursache: lkok.com
Titel | Von | Zu | Bilder | Sprachen | |
---|---|---|---|---|---|
Drabešu muiža | lv |
Name | Beziehung | Beschreibung | ||
---|---|---|---|---|
1 | Eduards Jansons | Vater | ||
2 | Kārlis Jansons | Brüder | ||
3 | Juris Jansons | Neffe | ||
4 | Andrejs Jansons | Neffe | ||
5 | Nadežda Jansone | Schwägerin | ||
6 | Jānis Vilhelms Kazis-Kaže | Genosse |
22.06.1941 | Baltezera krastā tiek noslepkavota grupa latviešu inteliģences
23.07.1941 | Čekistu briesmu darbi Baltezerā
[pārpublicētajā tekstā saglabāta avotā izmantotā leksika, kura raksturo vācu sociālistu centienus pirms gada- Latviju 1940.g. jūnijā okupējušo krievu komunistu noziegumus uzvelt ebrejiem (žīdiem)]