de

Andrejs Jansons

Persan haben keine Bilder. Fügen Sie neue Bilder.
Geburt:
16.01.1937
Tot:
16.12.2006
Patronym:
Kārlis
Kategorien:
Bildhauer, Nationalpreisträger, Träger des Drei-Sterne-Ordens
Nationalitäten:
 lette
Friedhof:
Cēsis, Meža kapi

Andrejs Jansons (1937-2006) bija latviešu tēlnieks, Kārļa Jansona dēls.

Dzimis 1937. gada 16. janvārī Rīgā tēlnieka Kārļa Jansona un viņa sievas Nadeždas Jansones (dzim. Auškāpas) ģimenē.

Viņa vectēvs bija LU rektors, Latvijas Republikas Izglītības ministrs Jūlijs Auškāps, kas pēc Latvijas okupācijas tika deportēts uz PSRS un 1942. gadā nošauts par “dzimtenes nodevību“.

Andrejs Jansons mācījās Cēsu 1. vidusskolā, pēc tam studēja Latvijas Valsts mākslas akadēmijas tēlniecības nodaļā pie K.Jansona (1955–1961). Izstādēs piedalījās no 1956.g. LPSR Valsts prēmija 1987.g., Triju Zvaigžņu ordenis

Savā darbnīcā Cēsu "Siļķēs" veidoja galvenokārt kapu pieminekļus un piemiņas akmeņus. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Andrejs Jansons atjaunoja sava tēva Kārļa Jansona veidotos pieminekļus, kas bija iznīcināti padomju laikos - "Lāčplēsis un Melnais bruņinieks" Jelgavā, "Latgales Māra" Rēzeknē, "Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem 1919.-1920.g." Balvos un citus. Cēsu pils parka dīķī esošās skulptūras autors.

Bija Cēsu rajona padomes deputāts. Līdzautors „Cēsu grāmatai”.

Miris 2006. gada 16. decembrī, apglabāts Cēsu Meža kapos.

Ursache: wikipedia.org

Keine Orte

    loading...

        NameBeziehungGeburtTotBeschreibung
        1Kārlis JansonsKārlis JansonsVater23.04.189616.06.1986
        2Nadežda JansoneNadežda JansoneMutter30.07.190518.07.1995
        3Juris JansonsJuris JansonsBrüder22.10.193415.10.2020
        4Maija BaltiņaMaija BaltiņaEhefrau07.04.194123.12.2016
        5Artūrs JansonsArtūrs JansonsOnkel23.01.189322.06.1941
        6
        Eduards JansonsGroßvater00.00.1866
        7Jūlijs AuškāpsJūlijs AuškāpsGroßvater02.06.188403.08.1942
        8Vera AuškāpaVera AuškāpaGroßmutter00.00.188700.00.1958

        23.04.1990 | LR Pilsoņu Kongresa vēlēšanas

        1990. gada 8.-23. aprīlī notika LR Pilsoņu Kongresa vēlēšanas, kurās 707 772 iedzīvotāji (678 862 pilsoņi un 28 910 pilsoņu kandidāti) ievēlēja 232 delegātus

        Hinzufügen Speicher

        04.05.1990 | Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana

        Hinzufügen Speicher

        Schlagwörter