Herberts Tepfers

Dzimis Iecavas muižā aptiekāra ģimenē.

Beidzis Jelgavas reālskolu, sācis tirdzniecības studijas RPI.

Krievu armijā iesaukts 1916. gada decembrī, beidzis Odesas karaskolu un līdz 1918. gada februārim dienējis Rezerves latviešu strēlnieku pulkā. Sasniedzis podporučika pakāpi. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 20. decembrī, piedalījies visās Studentu rotas kaujās Kurzemē, Zemgalē un pie Rīgas. Paaugstināts par kapteini 1919. gada 22.maijā.

1919. gada 22. marta kaujā pie Bataru mājām Zemgalē, kad mūsu spēku kolonnai uzbruka ienaidnieks un izcēlās apjukums, neskatoties uz spēcīgo uguni, pēc paša ierosmes izvirzījās labajā spārnā un ar neatlaidīgu patšautenes uguni apturēja ienaidnieka triecienu centrā. Tas deva iespēju mūsu daļām pārkārtoties un sekmīgi atsist pārspēkā esošo pretinieku.

Līdz 1919. gada 1. augustam dienējis Jelgavas komandantūrā kā komandanta adjutants. Pēc tam 4 mēnešus bijis ārlietu ministra adjutants, no 1919. gada 3. decembra Armijas virspavēlnieka štāba komandants.

Turpinādams dienestu, vienlaikus studējis LU Tautsaimniecības fakultātē, ko beidzis 1921. gadā.

1924. gada sākumā iecelts par Latvijas kara atašeju Somijā un Igaunijā.

1926. gada novembrī atvaļināts. Darbojies kā prokūrists tirdzniecības uzņēmumā, no 1926. gada bijis  Armijas Ekonomiskā veikala priekšnieka palīgs.

Kopā ar brāli Verneru piešķirta jaunsaimniecība Iecavā.

Apbalvots ar

• Igaunijas Brīvības krusta I šķ. 3. pak.,
• Somijas Baltās Rozes ordeņa I šķ.,
• Somijas Aizsargu Nopelnu krustu. 
• Lāčplēša Kara ordenis

Savā amatā Armijas Ekonomiskajā veikalā palicis līdz 1944. gadam, kad izdevies nokļūt Zviedrijā, kur arī dzīvojis pēc kara.

Studentu korporācijas Talavia filistrs.