Jānis Tepfers

Diplomāts, studentu korporācijas Talavija filistrs.

Dzimis 1898. gada 16. janvārī Iecavas pagastā.

1917. - 1918. g. studējis medicīnu Tērbatas universitātē.

1921. - 1937. g. studējis tieslietas LU.

1917. - 1918. g. bēgļu gaitās Tērbatā.

1918. g. decembrī iestājies Atsevišķajā studentu rotā.

Piedalījies atbrīvošanas cīņās. 1927. g. formāli atvaļināts no armijas.

LATVIJAS ĀRLIETU DIENESTĀ:

no 1919. g. decembra piekomandēts ĀM par ārlietu ministra adjutantu

līdz 1923. g. bijis jaunākā sevišķu uzdevumu ierēdņa amatā, pēc tam - atašejs, I šķ. sekretārs).

1928 - 1934 g. ārlietu dienesta administratīvās un protokola nodaļas vadītājs

1934 - 1937.g. Administratīvi juridiskā departamenta direktors

No 1936. g. septembra arī ĀM ģenerālsekretāra v.i.;

1937 - 1938.g. ģenerālsekretārs

No 1938. g. novembra sūtnis Somijā.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. jūlijā atbrīvots no amata uz paša lūgumu. Pārcēlies uz dzīvi Zviedrijā.

No 1942. g. tulks Zviedrijas Ārlietu ministrijā.

1947. - 1959. g. bankas darbinieks.

No 1948. g. vadījis Nacionālā fonda padomes darbu. Stokholmas latviešu ev. lut. draudzes priekšnieks kopš tās dibināšanas 1952. gadā.

Līdz 1954. g. bijis Zviedrijas Latviešu padomes vicepriekšsēdētājs.

No 1954. g. novembra līdz 1991. g. vidum Latvijas diplomātiskā dienesta vadītāja pārstāvis Zviedrijā Latvijas pilsoņu interešu aizsardzībai. Darbojies privāti, no Zviedrijas valdības puses neatzīts.

Piedalījies visās Latvijas diplomātisko pārstāvju sanāksmēs no 1964. līdz 1983. gadam.

Apbalvots ar:

• Triju Zvaigžņu ordeni,
• Austrijas,
• Beļģijas,
• Dānijas,
• Dienvidslāvijas,
• Igaunijas,
• Itālijas,
• Lietuvas,
• Luksemburgas,
• Norvēģijas,
• Polijas,
• Portugāles,
• Somijas,
• Ungārijas,
• Vācijas,
• Vatikāna,
• Zviedrijas ordeņiem.