Zigfrīds Anna Meierovics
Zigfrīds Anna Meierovics
- Geburt:
- 05.02.1887
- Tot:
- 22.08.1925
- Zusätzliche namen:
- Zigfrīds Anna Meierovics, Zigfrīds Anna Meierovics, Зигфрид Анна Мейровиц, Meijerovics, Зигфрид Анна Мейеровиц, Zigfrids Mejerovičs, Zigfrīds Meierovics
- Kategorien:
- , Botschafter, Bärentöterorden / Kriegsorden, Diplomaten, Figur des öffentlichen Lebens, Minister, Mitglied der Regierung, Mitglied der studentischen Körperschaft, Träger des Drei-Sterne-Ordens
- Nationalitäten:
- lette, jude
- Friedhof:
- Cimetière de la Forêt (Riga)
Zigfrīds Anna Meierovics (5. Februar 1887 in Durbe; † 22. August 1925 bei Tukums) war der erste Außenminister Lettlands und später während zweier Amtszeiten auch Ministerpräsident des Landes. Er war Mitbegründer des Lettischen Bauernverbands.
Meierovics wurde in die Familie eines jüdischen Arztes und dessen lettischer Frau Anna geboren. Seine Mutter verstarb zwei Tage nach seiner Geburt. Weil sein Vater an einer Geisteskrankheit erkrankte, wuchs Meierovics in der Familie eines Onkels in Sabile auf. Er studierte am Rigaer Polytechnicum.
Nach 1911 engagierte sich Meierovics in verschiedenen lettischen Organisationen, unter anderem in der Lettischen Gesellschaft Riga. Während des Ersten Weltkriegs arbeitete er in verschiedenen Lettischen Flüchtlingskomitees und im Organisationskomitee der Lettischen Schützen mit. Nach der Februarrevolution 1917 begab er sich nach Riga und wurde Politiker.
In Verhandlungen mit der provisorischen russischen Regierung und mit Vertretern der Entente in London bemühte er sich um die lettische Unabhängigkeit. Am 11. November 1918 war er es, der als Mitglied des vorläufigen lettischen Nationalrats (Latviešu Pagaidu Nacionālā Padome) die schriftliche Bestätigung entgegennahm, mit der das Vereinigte Königreich die Eigenstaatlichkeit Lettlands de facto anerkannte.
Meierovics wurde am 19. November 1918 erster Außenminister der Republik Lettland, die tags zuvor ihre Unabhängigkeit erklärt hatte. Dieses Amt übte er durchgängig bis zum 25. Januar 1925 aus. Außerdem war er Abgeordneter im Lettischen Volksrat (Latvijas Tautas Padome), der lettischen Verfassunggebenden Versammlung (Satversmes Sapulce) und später in der lettischen Parlament (Saeima). Zwischen 1921 und 1924 war er zweimal Ministerpräsident seines Landes.
Zu seinen Verdiensten zählen die Friedensverträge mit Deutschland und der Sowjetunion von 1920, die De-jure-Anerkennung Lettlands durch die Alliierten, die Vorbereitung eines Verteidigungsbündnisses mit Estland und der Beitritt seines Landes zum Völkerbund.
Zigfrīds Anna Meierovics starb 38-jährig am 22. August 1925 bei einem Verkehrsunfall in der Nähe von Tukums.
Ehrungen und Auszeichnungen
- 1922 Großkreuz des Orden Polonia Restituta
- 1922 Großkreuz des Silvesterordens
- Drei-Sterne-Orden
- Finnischer Orden der Weißen Rose
- Croix de Guerre
Ursache: wikipedia.org, news.lv
| Titel | Von | Zu | Bilder | Sprachen | |
|---|---|---|---|---|---|
 | Universitas Tartuensis, Tartu Universitāte | 00.00.1632 | lv | ||
 | Tukuma E. Birznieka-Upīša 1. pamatskola | 03.02.2000 | lv | ||
 | The Foreign Minister of the Republic of Latvia | 00.00.1918 | en, lv, ru | ||
 | Brīvības piemineklis | lv, ru |
| Name | Beziehung | Beschreibung | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Haims Meierovics | Vater | |
| 2 |  | Anna Meierovics | Mutter | |
| 3 |  | Helmuts Meierovics | Sohn | |
| 4 |  | Gunārs Meierovics | Sohn | |
| 5 |  | Ruta Koše | Tochter | |
| 6 |  | Anna Meierovica | Ehefrau, Relative | |
| 7 |  | Kristīne Bakmane | Ehefrau | |
| 8 | Roberts Fīlholds | Stiefvater | ||
| 9 |  | Johanna Filholde | Stiefmutter | |
| 10 |  | Paulis Koše | Schwiegersohn | |
| 11 |  | Aina Meierovica | Schwiegertochter | |
| 12 |  | Vilis Holcmanis | Freund | |
| 13 |  | Aleksandrs Plensners | Freund | |
| 14 |  | Jānis Pauļuks | Arbeitskollege | |
| 15 |  | Mārtiņš Augusts Nukša | Arbeitskollege | |
| 16 |  | Frīdrihs Vesmanis | Arbeitskollege | |
| 17 |  | Voldemārs Salnais | Arbeitskollege | |
| 18 | Eduards fon Rozenbergs | Arbeitskollege | ||
| 19 |  | Margarēta Ternberga | Arbeitskollege | |
| 20 |  | Wilhelm Munter | Bekanntschaft | |
| 21 |  | August Winnig | Bekanntschaft | |
| 22 |  | Arveds Bergs | Bekanntschaft | |
| 23 | Voldemārs Sproģis | Mitarbeiter | ||
| 24 |  | Jānis Tepfers | Mitarbeiter | |
| 25 |  | Andrejs Frīdenbergs | Mitarbeiter | |
| 26 |  | Kārlis Ieviņš | Mitarbeiter | |
| 27 | Kristaps Irbe | Lehrer | ||
| 28 |  | Otto Nonācs | Kommilitone |
13.01.1905 | 1905. gads 13. janvāra demonstrācija
Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra (piekārtots pie datuma, ignorējot stilu, 26.1.1905 pēc jaunā) manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.
29.11.1917 | Nodibināta Latviešu Pagaidu Nacionālā padome
Latviešu Pagaidu Nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu Nacionālā padome (LNP), bija 1917. gada 29. novembrī Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija. Savā pirmajā sesijā tā pieņēma deklarāciju par apvienotas un autonomas Latvijas izveidošanu Vidzemes, Kurzemes un Latgales latviešu apriņķos. 1918. gada 11. novembrī Vācija bija sakauta Rietumu frontē. LNP šajā dienā vienlaicīgi saņēma tā saukto "Balfūra notu", kurā tika atzīta LNP un Latvijas Republikas neatkarība.
30.01.1918 | Soļi Latvijas neatkarības ceļā. Latvija un Igaunija pasludina savu neatkarību no Padomju Krievijas
1917. gada 16. novembrī izveidotā Latviešu Nacionālā Padome 30. novembrī pasludināja Latvijas autonomiju, bet 1918. gada 30. janvārī deklarēja, ka Latvijai jābūt neatkarīgai, demokrātiskai republikai, kura apvienotu Kurzemi, Vidzemi un Latgali.
14.07.1919 | Latvijas Pagaidu valdība. K. Ulmaņa 2. Pagaidu Ministru kabinets
Pēc A. Niedras vadīto krievu- vācu spēku sakāves pie Cēsīm 27. jūnijā varu atkal pārņēma K.Ulmaņa vadītais Ministru kabinets, kurš šo laiku bija pavadījis Lielbritānijas un Francijas kara eskadras apsargāts uz tvaikoņa "Saratov" Liepājas reidā. K. Ulmanis ar kuģi ierodas Rīgā un tiek apstiprināts Pagaidu valdības jaunais sastāvs, kurš pastāv 14.07.1919. — 08.12.1919.
30.01.1920 | 1920. gadā noslēgts Latvijas Krievijas pamiers
1920. gadā noslēgts Latvijas Krievijas pamiers
01.05.1920 | Satversmes sapulces 1. sēde - Latvijas Parlamenta "dzimšanas diena"
08.06.1920 | Satversmes sapulce apstiprina Kārļa Baumaņa "Dievs, svētī Latviju!" par Latvijas Republikas valsts himnu
20.06.1920 | Latvijas 1. Ministru kabinets. Darbu sāk K. Ulmaņa demokrātiski apstiprinātā Latvijas 1. valdība
Darbība 20.6.1920- 18.6.1921
06.08.1920 | Sākās Bulduru konference, kurā tika izstrādāta Baltijas Antantes koncepcija
11.08.1920 | Tiek parakstīts Latvijas—Krievijas miera līgums
26.01.1921 | Republic of Latvia achieved the recognition de iure
On 26 January, 1921, the efforts of the Minister of Foreign Affairs, Zigfrīds Anna Meierovics, the Latvian diplomats and all of the officials of the Foreign Service achieved the goal – the Republic of Latvia achieved the recognition of its legitimate international status.
01.02.1921 | Latvia recognsed de jure by Germany
18.03.1921 | Rīgas miera līgums
19.06.1921 | Latvijas 2. Ministru kabinets. Z.A. Meierovica 1. valdība
19.6.1921.-19.6.1922
20.07.1922 | Latvijas 3. Ministru kabinets. Z. A, Meierovica 2. valdība
Zigfrīda Annas Meierovica vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1922. gada 20. jūlija līdz 1923. gada 26. janvārim
28.07.1922 | ASV atzina Latvija de iure. Abas valstis nodibināja diplomātiskās attiecības
Kā pēdējā no lielvalstīm Latviju de iure atzina ASV - 1922.gada 28.jūlijā
27.01.1923 | Latvijas 4. Ministru kabinets. J. Pauļuka valdība
Jāņa Pauļuka vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1923. gada 27. janvāra līdz 27. jūnijam.
28.06.1923 | Latvijas 5. Ministru kabinets. Z.A. Meierovica 3. valdība
Zigfrīda Annas Meierovica vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1923. gada 28. jūnija līdz 1924. gada 26. janvārim.
19.12.1924 | Latvijas 7. Ministru kabinets. H. Celmiņa valdība
Hugo Celmiņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1924. gada 19. decembra līdz 1925. gada 23. decembrim
