Ruta Koše
- Geburt:
- 01.09.1916
- Tot:
- 00.00.1998
- Patronym:
- Zigfrīds
- Mädchenname:
- Meierovics
- Zusätzliche namen:
- Rute, Rūta
- Kategorien:
- Figur des öffentlichen Lebens, Künstler, Opfer der Repression (Völkermord) des sowjetischen Regimes
- Nationalitäten:
- lette
- Friedhof:
- Geben Sie den Friedhof
Tika izveidots īpašs Meierovica fonds. Bērni beidza liceju. Helmuts studēja jurisprudenci, Gunārs - tautsaimniecību.
Rute pēc skolas beigšanas pusgadu strādāja Parīzē, Latvijas izstādē tautas apģērbu paviljonā, bet 1939.gadā apprecējās.
Vīrs bija advokāts Jelgavā, Pauls Koše. Dzīvojis Čakstēs.
Deportēta 14/06/1941
Mani uz Sibīriju izsūtīja vienu. Vīrs slēpās: viņš bija aizsargs, tiesnesis, korporelis - viss, ko gribat. Mani naktī paņēma no Čakstēm.
Bija silts, ziedēja ceriņi. Gājām pļaut sienu, lasījām sēnes armijai, zāģējām malku. Nebiju radusi pie fiziska darba. Sāka trūkt ēdamā, bet, par laimi, viena jelgavniece man iemācīja likt kārtis. Daudz neko nezināju: būs pismo, viss būs labi. Krievene aiziet mājās, un tas pismo tiešām ir priekšā. Tas bija Dieva pirksts. Pie manis sāka nākt bariem, un katra kaut ko nesa: burkānu, kāli, kartupeli. Tā izvilku dzīvību. Pēc gada mūs, vieniniekus, salādēja baržās un pa Jeņiseju veda prom līdz Igarkai, pēc tam uz neapdzīvotu salu. Dzīvojām teltī. Mums, sievām, bija kalnā jāvelk dēļi. Pleci bija uzpampuši sarkani. Vienu rītu nevarēju piecelties. Man tolaik bija kupli, melni mati - tie bija piesaluši pie telts sienas. Sākās bads, un mēs runājām tikai par ēšanu. Kam bija kāds papīrs, kur rakstīt, visu pierakstīja ar ēdienu receptēm. Pamazām palika labāk - uzcēlām divas barakas. Trešās dēļi aizgāja zārkiem. Iemācījāmies aust tīklus, zvejot, izplēsām līdumus, iestādījām kartupeļus. Pēc Staļina nāves arteli likvidēja. Es aizkūlos uz Igarku un sāku strādāt bērnu silītē.
Vai dabūjāt kaut ko zināt par mammu un brāļiem?
Nē. Tikai no radiem dabūju paciņu ar drēbēm: tur bija kleitiņa, sašūta no gabaliem, zeķes, veļa. Pirmo reizi sapratu, kas ir īsta laime. 1956.gadā dabūju pasi un varēju braukt mājās. Domāju, ka mammiņa mani gaida. 1956.g. 15. oktobrī atgriezās Latvijā.
***
No mums vairījās kā no spitālīgiem. Katru nakti divos nāca milicija pārbaudīt. Dakteris Lācis, kas bija pazinis manu tēvu, izgādāja man sanitāres vietu Bērnu slimnīcā. Brāļi sākumā man nesadūšojās pateikt, ka mamma ir mirusi, un es viņai rakstīju vēstules. Pie Gunāra uz Vašingtonu pirmoreiz aizbraucu 1979.gadā. Pēc atgriešanās saslimu ar kolītu. Šeit nevarēja dabūt man nepieciešamās zāles, un mana māsīca ar brālēnu, Plensneri, 1988.gadā mani izsauca uz Zviedriju. Tur nodzīvoju astoņus gadus.
***Fragmenti: Ieva Puķe, Diena
****
Okupācijas muzeja apkārtrakstā (1999.g. marts, 7) minēti dati 1918-1998
Ursache: news.lv
Keine Orte
| Name | Beziehung | Beschreibung | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Zigfrīds Anna Meierovics | Vater | |
| 2 |  | Anna Meierovica | Mutter | |
| 3 |  | Helmuts Meierovics | Brüder | |
| 4 |  | Gunārs Meierovics | Brüder | |
| 5 |  | Paulis Koše | Ehemann | |
| 6 |  | Aina Meierovica | Schwägerin | |
| 7 |  | Haims Meierovics | Großvater | |
| 8 |  | Anna Meierovics | Großmutter |
14.06.1941 | PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija
Krievijas cara valdības praktizētās genocīdu (etnocīdu) operācijas pret Krievijas māzākumtautībām boļševiki atsāka praktiski jau 10 gadus pēc savas varas nodibināšanas Padomju krievijā. Lai gan tās tika pasniegtas kā "šķiru cīņa", badā, izsūtījumā, cietumos boļševiku represēto mazākumtautību pārstāvju % no nācijas kopskaita pat vairākas reizes pārsniedza "titulnācijas"- krievu represēto %. Genocīda prakse tika attiecināta arī uz Krievijas ("PSRS") jaunokupētajām teritorijām. Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izsūtīti 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita. 81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši.
