Mārtiņš Augusts Nukša

Mārtiņš Augusts Nukša Vidrižu pagasta Laukšās lauksaimnieka ģimenē

Tēvs – Mārtiņš, māte – Jūlija (dzimusi Čunkura).

Precējies ar francūzieti Mariju Luīzi Sosten (1888; no 1941.–1956. izsūtījumā),

Dēls – Andris Jānis (1924; no 1941.–1956. izsūtījumā).

Dēls ar bērnu pēc atgriešanās no izsūtījuma izceļojuši uz Franciju.

Beidzis Lēdurgas draudzes skolu,

1900.g. beidzis Pētera I reālskolu Rīgā.

1908.g. beidzis RPI Arhitektūras nodaļu.

Studentu korporācijas "Talavija" filistrs.

Studējis tieslietas ārzemēs.

1907.-1908.g. skolotājs Rīgā. Darbojies Rīgas Latviešu biedrībā u.c. sabiedriskajās organizācijās.

Bijis pirmās Latviešu konversācijas vārdnīcas redakcijas komisijas loceklis, rakstījis par mākslu. Darbojies Rīgas Izglītības biedrībā, Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijā un Derīgu grāmatu apgādāšanas nodaļā, Latviešu labdarības biedrībā, Rīgas namīpašnieku biedrībā u.c.

Pēc M.Nukšas projektiem tika uzbūvētas gandrīz 20 vairākstāvu mūra dzīvojamās mājas. To skaitā: 

• Elizabetes ielā 21a (1910. gadā), kas piederēja pašam arhitektam,
• Strēlnieku ielā 1 un 2 (1911),
• Tērbatas ielā 38 (1910) u.c.
• Brīvības bulvāris 32 (1912) (fon Tranzē - Rozeneka nams, Sakta)
• Stabu 47 (1912)

Kā atzīmē arhitektūras profesors Jānis Krastiņš, M.Nukša, "lai arī ko viņš darītu, vienmēr izcēlās ar laikmetīgu domāšanu un vides konteksta izpratni".

1914. gada jūlijā arhitekts Vecās Ģertrūdes baznīcā salaulājās ar francūzieti Mariju Luīzi Sustēnu —  (ar šīs tautības dāmām bija precējušies arī vairāki citi latviešu diplomāti). Viņa bija atbraukusi uz Rīgu ciemos pie savas māsas, kas strādāja par franču valodas mājskolotāju Vidzemes gubernatora bērniem.

Līdz 1915.g. arhitekts Rīgā.

No 1915.–1916.g. arhitekts Ziemeļu dzelzceļu pārvaldē Maskavā.

No 1916.–1918.g. Sevastopoles pilsētas arhitekts. Saslimst ar tuberkulozi un pārceļas uz Marseļu , kur dzīvo sievas radi.

No 1919.g. Marseļas pilsētas galvenā arhitekta palīgs Francijā. Francijā M.Nukša piedalījās divu sešstāvu īres namu un pilsētas operas nama ēkas pārbūves projekta izstrādāšanā

Tā kā M.Nukša bija akadēmiski teicami izglītots cilvēks, sabiedriski aktīva personība, turklāt ar apskaužamām svešvalodu zināšanām — bez dzimtās viņš brīvi pārvaldīja krievu, vācu, franču un angļu valodu —, ārlietu ministrs Zigfrīds Meierovics piedāvāja talantīgajam arhitektam kļūt par karjeras diplomātu. 

1920. gada februārī iecelts par diplomātiskās pārstāvniecības Parīzē I šķ. sekretāru (no 1920. gada jūnija – padomnieks, uzdodot pildīt arī I šķ. sekretāra pienākumus).

No 1921. gada augusta līdz 1930. gada martam ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Polijā 

no 1922. gada janvāra – arī Rumānijā,

no 1925. gada novembra – arī Austrijā ar sēdekli Varšavā.

1924. gada 10. februārī Nukšām piedzima mantinieks — dēls Andris Jānis.

No 1930. gada marta līdz 1933. gada augustam ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Zviedrijā, Dānijā un Norvēģijā ar sēdekli Stokholmā.

Darbojies Latvijas Izglītības biedrībā, Rīgas latviešu biedrībā, Rīgas latviešu labdarības biedrībā, Rīgas Namīpašnieku biedrībā.

1933. gadā iestājies LZS.

1933.gada augustā iecelts par ārkārtējo sūtni un pilnvaroto ministru Čehoslovākijā un Dienvidslāvijā (1935. gada novembrī – arī Rumānijā) ar sēdekli Prāgā.

No 1939.gada maija Ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs.

Apbalvojumi: 

• Latvijas Triju Zvaigžņu ordeņa II šķ., 
• Norvēģijas Svētā Olava I šķ., 
• Polijas Polonia Restituta ordeņa I šķ., 
• Rumānijas Kroņa ordeņa I šķ., 
• Zviedrijas Ziemeļzvaigznes ordeņa I šķ.

1940.g. 13.-15. augustā,  padomju okupācijas pirmajās dienās apcietināts, taču atbrīvots. 

1941.g. janvārī - aprīlī arhitekts LPSR Komunālās saimniecības tautas komisariāta Projektēšanas trestā.

1941.g. 14.jūnijā apcietināts otrreiz. 

Aizvests uz Soļikamskas soda nometnēm.

Uzrādīta apsūdzība 1942.g. 5. martā:

• 1920.-1940.g. bijis Latvijas sūtnis vairākās Eiropas valstīs;
• 1933.-1935.g. buržuju un kulaku partijas Zemnieku savienība biedrs;
• konstitucionālā monarhisma pārliecināts piekritējs;
• aģitējis pret padomēm (KPFSR KK 58-13,10 (I d.).p.)

1942.g. 18.aprīļa Sevišķās apspriedes lēmums: par aktīvu cīņu pret revolucionāro kustību nošaut,

Sods izpildīts 1942.g. 17. maijā.

LPSR Augstākās Tiesas Krimināllietu tiesas kolēģija 1988.g. 23.augustā atcēla krimināllietu un Sevišķās apspriedes lēmumu nozieguma sastāva trūkuma dēļ.

***

AVOTI : 

• Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 2570. f., 14. apr., 1081.–1083. l., 1977. l., 42. lp.; 3282. f., 1. apr., 126. l., 23. lp.;
• Latvijas Valsts arhīvs, 1986. f., 2. apr., P-1580 l.;
• Latviešu konversācijas vārdnīca. – 15. sēj.;
• Es viņu pazīstu,R., 1940; Māksla un arhitektūra biogrāfijās,R.,1995-2000, – 2. sēj.
• Fragmenti no "Politikas godavīrs un arhitekts Mārtiņš Nukša", Dr. habil. hist. Rihards Treijs

***

Aresta adrese: Rīgas apriņķis, Rīga, Kokneses prospekts 8-2
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Nošauts: 17/05/42
Vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags, nošauts Soļikamskā
Ieslodzījuma vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Mārtiņš Nukša varat meklēt vietnē news.lv.