Jānis Ozoliņš

Dzimis 16. (4. pēc v. st.) VII 1883. Rīgas apr. Rembates pag. Kārļamuižā Miķeļa Ozola alias Ozoliņa un Mades ģimenē.

1897. beidzis Rembates pag. sk. 1899. beidzis Lielvārdes dr. sk.

Beidzis Pēteŗa un Pāvila pils. sk. Rīgā.

Strādājis par ierēdni Rembates dzc. stacijā.

No 1903. līdz 1904. kalpojis kā ierēdnis uz Rīgas-Orlas dzc.

1904. rudenī iesaukts kaŗa dienestā; dienējis par rakstvedi Viļņas Kaŗa apg. štābā. 1906. no dienesta atvaļināts.

No I 1906. līdz 15.X 1907. strādājis par kaŗa ierēdni – inženieri Daugavgrīvas cietokšņa inženieŗu valdē.

1907. pavasarī izturējis pilnu tautsk. skol. eksāmenu pie Valkas pils. sk.

No 15.X 1907. līdz 18.I 1910. bijis skol. Dzērbenes pag. sk.

No 1909. līdz 1910. bijis Drustu pag. sk. pārzinis. No 18.I 1910. līdz 1.IX 1911. bijis Lubānas ministrijas sk. pārzinis.

1911. ziemā pie Petrogradas mācību apg. valdes ieguvis apr. skol. tiesības.

No 1.IX 1911. līdz 15.VIII 1913. bijis Saikavas ministrijas sk. pārzinis.

No 15.VIII 1913. līdz 15.IX 1915. strādājis par skol. Cēsu reālsk.

Stud.theol. Tērbatas U.

IX 1915. tiek iesaukts kaŗa dienestā; bijis bēgļu lietu pilnvarnieks ziemeļu frontē.

No 1.VIII 1916. līdz VII 1917. strādājis pr skol. Cēsu apr. Liepkalna – Ozolu pag. bēgļu proģimm.

No XI 1917. bijis Krievijas 1.armijas štāba materiālās apgādes pilnvarnieks.

Vācu okupācijas lakā, no 1917. līdz 1918. bijis skol. Vecgulbenes dr. sk.

No 20. III līdz 1.VII 1918. strādājis par skol. Jaungulbenes ministrijas sk.

No 1.VII 1918. bijis skol. Valmieras pils. virsreālsk.

No XII 1918. bijis Valmieras apr. pr.

Pēc lielinieku iebrukuma atbrīvots no amata.

1918-19 bijis Valmieras pils. 5.darba sk. skol.

Pēc sarkanarmiešu atkāpšanās, IV 1919. Valmierā mobilizēts Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos un ieskaitīts civiladm. dienestā Valmieras apr. Komandantūrā Limbažos; bijis pr. palīgs.

VI 1919. Limbažu komandantūras sastāvā piedalījies kaujās pret Landesvēru Limbažu un Vidrižu apkaimē.

No VIII 1919. līdz II 1920. bijis Valkas apr. pr. palīgs.

No dienesta demobilizēts 6.XII 1919.

1919. bijis Igaunijas – Latvijas Robežkomisijas loceklis. No VIII 1920. bijis Valkas apr. pr.

No II 1920. bijis arī civilpārvaldes loceklis teritorijām, uz kuŗam pretendēja Latvija un Igaunija, kā arī bijis vicekonsuls Valkā.

No X 1921. bijis Ārlietu ministrijas goda aģents pasu lietās Valkā.

23.VIII 1921. nokārtojis Izglītības ministrijas Sk. depart. skol. cenza kom. pārbaudījumus un ieguvis 6 kl. psk. skol. tiesības.

9.IX 1921. iestājies LU Teoloģijas fak., stud.theol. (matr. nr.5701).

Ar iekšlietu ministra 16.VIII 1924. rezolūciju iecelts par Dzc. policijas pr. IX 1924. pēc paša lūguma atbrīvots no vicekonsula amata.

20.V 1930. sekmīgi beidzis LU Teoloģijas fak. pilnu kursu ar cand.theol. gradu.

Studiju darbs: Dāvana ētikas gaismā.

No 1930. strādājis arī par ētikas un ticības mācības skol. Rīgas pils. 2.ģimn., V.Olava komsk. Rīgā un Rīgas Valsts komsk.

1934. iecelts par Rīgas prefektūras policijas sk. pr.; šo amatu pildījis bez atlīdzības, līdztekus saviem tiešajiem pienākumiem.

Policijas sk. kā lektors mācījis latv. valodu, vēsturi, dzimtenes mācību, matemātiku, kriminālo un pūļa psīcholoģiju, dienesta ētiku.

No 1937. bijis Iekšlietu ministrijas pārstāvis latv. valodas pareizrakstības komisijā.

Bijis Policijas ārējā dienestā pieņemamo personu pārbaudes komisijas loceklis.

21.VIII 1939. atbrīvots no Dzc. policijas pr. un Rīgas Prefektūras T.Grīnvalda policijas sk. pr. amata pēc paša lūguma.

VII 1939. pensionējies.

No X 1939. līdz VIII 1940. bijis Ogres pils. vecākais.

25.IX 1940. ticis apcietināts Ogrē. Ieslodzīts Centrālcietumā Rīgā.

16.V 1941. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija atzinusi par vainīgu šādos nodarījumos: „no 1924. līdz 1939. cīnījies pret strādnieku šķiru un revolucionāro kustību Latvijā; būdams Dzc. Policijas pr., sadarbojies ar polītisko policiju; K.Ulmaņa puča dalībnieks, aizsargs; uzstājies ar priekšlasījumiem, kuŗos nomelnojis pad. varu un PSRS".

Uz KPFSR Kriminālkodeksa 58.panta 4. un 13. punkta pamata piespriests nāves sods nošaujot.

22.VI 1941. nošauts Baltezerā. VII 1941. atrakts un identificēts, 23.VII 1941. pārapbedīts kopējā kapā Ādažu kapsētā.

Rehabilitēts ar Augstākās tiesas 29.X 1992. lēmumu.

LZS biedrs no 1924.

Darbojies Aizsargu org-jā, no 1931. bijis Dzc. aizsargu pulka kom-ris.

Kopā ar prof. Maldoni sarakstījis grāmatu Reliģiju vēsture (Rīga, 1927.).

Apbalvots ar TZO 4.šķ., Viestura ordeņa 3.šķ. (1938), Latvijas Aizsargu Nopelnu krustu, Latvijas Atbrīvošanas kaŗa piemiņas zīmi, Latvijas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas pemiņas medaļu, Latvijas Aizsardzības b-bas bronzas medaļu, Igaunijas Ērgļa Krusta ordeņa 3.šķ., Igaunijas Brīvības krusta 3.šķ., Igaunijas Baltās Zvaigznes ordeņa 3.šķ. (1938), Lietuvas Ģedimina ordeņa 3.šķ., Somijas aizsargu org-jas Nopelnu krustu, Vācijas Sarkanā Krusta goda zīmes 2.šķ., Zviedrijas Vāsas ordeņa 2.šķ., un Krievijas Sv. Staņislava ordeņa 3.šķ.

1917. apprecējies ar Elzu Valēriju Oliņš (15.VII 1892. – ?). Ģimenē ir 2 meitas: Karmena Laimdota, prec. Banga, daugav. 35.coetus (3.IX 1917. – 14.XI 1985. Rīgā) un Daina Diāna, prec. Strante (5.VII 1921. – ? Austrālijā).

Luterticīgs; 19.(7. pēc v. st.) VII 1883. kristīts kā Lielvārdes dr. loceklis. No 1929. bijis Ogres pils. ev. lut. dr. loceklis.

Studentu korporācijā Fraternitas Academica uzņemts 1925.II. Visp! k!tā par fechtbodistu uzņemts 30.XI 1925. Spec! k!ts 1.XII 1925. Kr!t! Ē.V.Āboliņš, kr!m! K.Būmanis. Balsstiesības ieguvis 4.II 1926. K!tā ievēlēts par s/l rev. kom. locekli, ref! vak! pr. Filistrējies 22.IX 1930. Filistru biedrībā (F!B!) uzņemts 16.X 1930. Ievēlēts par F!B! s/l valdes pr. vietn., vēlāk bijis F!B! pr. Komitāts 2.II 1940.

 

LVVA, 1632.f., 1.apr., 15410.l., b.p.,

LVVA, 2570.f., 14.apr., 1116.l., b.p.,

LVVA, 3282.f., 1.apr., 127.l., 56., 68.-70.lp.,

LVVA, 4266.f., 1.apr., 7.l., 35., 36., 37.lpp.,

LVVA, 4266.f., 1.apr., 38.l., 47.lpp.,

LVVA, 5604.f., 1.apr., 5090.l., b.p.,

LVVA, 5676.f., 1.apr., 2.l., 4.lpp.,

LVVA, 7427.f., 1.apr., 5656.l., b.p.,

LVA, 1986.f., 1.apr., 7243.l.,

Es viņu pazīstu. Latv. biografiskā vārdnīca. Rīga: Biografiskā archīva apgāds, 1939, 366.lpp.,

Tēvija nr.27, 31.VIII 1941., 8.lpp.,

Žīgure A. Latvijas Policijas vēsture. Otrā grāmata. Rīga: Fakts 1998, 126.lpp.,

Žīgure A. Latvijas Policijas vēsture. Trešā grāmata. Rīga: Fakts 1998, 109.-110., 282.lpp.,

No NKVD līdz KGB polītiskās prāvas Latvijā 1940. - 1986. Noziegumos pret pad. valsti apsūdzēto Latvijas iedzīvotāju rādītājs. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 1999. 7243, 550.lpp.,

Latvijas Ārlietu dienesta darbinieki 1918-1991. Biografiskā vārdnīca. Sērija Latvija starptautiskajās attiecībās. Dr.hist. Ēriks Jēkabsons, Dr.hist. Valters Ščerbinskis. Rīga: Izdevniecība Zinātne 2003, 224.-225.lpp.,

43 no korporācijas Fraternitas Academica. Arnolds G. Rautenšilds. SIA Talsu tipogrāfija 2004, 99.-101.lpp.,

Album Fratrum Academicorum. Studentu korporācijai Fraternitas Academica 80. Korporācijas vēstures un biedru biografiskā enciklopēdija. Sast. Kārlis Līdaks, Fraternitas Academica, Rīga 2005, 18., 19., 20., 95., 104., 113., 137., 306.-307.lpp.,

Album Fratrum Academicorum. Studentu korporācijai Fraternitas Academica 90. Korporācijas vēstures un biedru biografiskā enciklopēdija 1925-2015. Sast. Kārlis Līdaks, Fraternitas Academica’s Filistru biedrība, Rīga 2015, 22., 23., 24., 25., 78., 116., 144., 215.-217., 632.lpp.,

11.lp. nr.77 http://www.lvva-raduraksti.lv/lv/menu/lv/2/ig/1/ie/211/book/9109.html,

1940. g. septembrī arestētās personas, 15.lpp.  http://www.lvi.lv/lv/okupnoddatubazes.htm#junokt1940,

http://www.geni.com/people/J%C4%81nis-Ozoli%C5%86%C5%A1/6000000035238686582,

http://www.lvi.lv/lv/okupnoddatubazes.htm#junokt1940,

http://www.latvietis.lv/BaigaisGads/BG/lat/Lapas83_85.htm