Jānis Lupiks

Četrdesmit trīs gadus vecais Ņežinas rajona iedzīvotājs Jānis Lupiks, visticamāk, ir pirmais latvietis, kas kritis cīņā ar krievu agresoriem Ukrainā.   Savā mūžā strādājis dažādus darbus, bijis labs konditors, bet beidzamajā laikā iztiku ģimenei gādājis kā taksometra vadītājs Kijevā.   Piedzimis Kijevas apgabalā, bijis Ukrainas pilsonis un latviešu valodu nav apguvis.

"Uz karu devās brīvprātīgi, teikdams, ka tas ir viņa pienākums. Ja tādi vienkārši cilvēki kā mēs to nedarīsim, tad nebūs neviena, kam aizstāvēt mūsu zemi. Ja neapturēsim viņus Donbasā, tad šis posts tiks atnests uz šejieni, tā viņš teica,"

par Jāņa lēmumu pieteikties Ukrainas armijā "Delfi" stāstīja viņa atraitne Viktorija Lupika.

"Delfi" satiek Viktoriju un vecāko no bērniem, četrpadsmit gadus veco Maksimu Čerņigovā, kur viņi ieradušies uz šī apgabala vadības rīkotajiem pasākumiem, kas veltīti karā bojāgājušajiem un bezvēsts pazudušajiem ukraiņu karavīriem.

Mājās Ņežinas rajona Grigaras-Ivanivkas ciemā palikuši četrus gadus vecais Svjatoslavs un trīsgadīgā Jana.

Viktorija pastāsta par savu dzīvi ar Jāni un arī to, kāda bijusi vīra beidzamā dienā karā 17.novembrī.

"Vēl 12:25 mēs beidzamo reizi runājām pa telefonu. Viņš izklausījās nomākts, nospiests. Tobrīd viņi atradās pie Debaļceves, ciematā, kas saucas Orlova-Ivanovka. Jānis teica, ka ciems visapkārt esot mīnēts un nezinot, kā viņi izkļūs ārā. Teicu, lai turas, dara visu ko var un nosargā sevi. Tā arī bija mūsu beidzamā saruna,"

teica Viktorija.

Tālāk viss esot norisinājies tā - vienības komandieris ar dažiem vīriem devies pārbaudīt vienu no ciema ielām. Pēc kāda laika ieradies vietējais iedzīvotājs un pavēstījis, ka viņi esot gājuši bojā. Tad izveidota neliela vienība, četru, piecu vīru sastāvā, kas ar kravas automašīnu "Ural" braukusi turp.

"Jānis bija snaiperis, viņam taču nebija jābrauc tādā uzdevumā. Nu, un viņi brauca un sprāga fugasa lādiņš. Jānis bija smagi ievainots. Daļēji paralizēts, trāpījums bija mugurā. Tas notika 15:20,"

Viktorijai bija stāstījis viens no izdzīvojušajiem Jāņa kara biedriem.

Pēc neilga laika atskanējis vēl viens sprādziens.

Tas noticis tieši mēnesi pēc Jāņa nokļūšanas armijā. Tas bijis mobilizācijas otrais vilnis. Arī pirmajā iesaukuma reizē viņš esot devies uz kara komisariātu, taču tad viņu neesot paņēmuši armijā.

"Es viņam teicu, neej. Mums ir trīs bērni. Vari taču sagādāt izziņu, ka Svjatoslavam ir veselības problēmas, kas prasa daudz vērības. Taču viņš manī neieklausījās, ja kaut ko bija nolēmis, tā arī darīja,"

teica Viktorija.

Jānis bijis kaislīgs makšķernieks un mednieks. Pat frontē pamanījies izvilkt kādu zivi. Ierocis viņam nebija sveša, nepazīstama lieta. Nokļuvis daļā, drīz iecelts par šaušanas instruktoru, vēlāk par snaiperi. Viktorija domā, ka Jāņa vienība atradusies ļoti smagos apstākļos - bijuši nepietiekami apgādāti. Pat ūdens, ko dzēruši, nav bijis tīrs.

Agrāk Viktorija ar Jāni dzīvojuši Kijevā, kur abi strādājuši, bet pirms pieciem gadiem pārcēlušies uz Grigaras-Ivaņivkas ciemu. Tur vietējos kapos Jānis apglabāts.

"Pie mums cilvēki ir pavisam savādāki, nekā citur - pat Kijevas apgabalā, kur atrodas Jāņa dzimtās mājas. Te visi ir daudz draudzīgi, palīdz viens otram. Jānis taču nebija vietējais, bet viņu cienīja. Uz bērēm atnāca gandrīz viss ciems,"

teica Viktorija.

Čerņigovas apgabals rūpēs par aizsardzību

Pavisam Čerņigovas apgabals šajā karā jau zaudējis 72 cilvēkus, kas krituši kaujās valsts austrumos. Sarunā ar "Delfi" korespondentu apgabala vadītājs Mikola Zverevs pastāstīja, ka savu iespēju robežās darot visu, lai katru dienu stiprinātu valsts aizsardzību.

Pavisam nesen atjaunots vietējais militārais lidlauks. Pēdējo trīs mēnešu laikā būtiski nostiprināta apgabala robeža ar Krieviju (apgabalam ir 180 km gara robeža ar Krievijas Federāciju). Sākumā gar to veidots prettanku grāvis, tad izraktas un iekārtotas uguns pozīcijas otrajā līnijā. Šobrīd no apgabala frontē atrodas divi bataljoni, kurus Zverevs regulāri apciemo, vedot dažāda veida palīdzību.

Uz "Delfi" jautājumu, vai ukraiņu karavīriem frontē vēl kaut kas trūkst, apgabala vadītājs atbildēja, ka drīzumā uz austrumiem aizies trešais 700 karavīru lielais bataljons.

"Tās varētu būt kaut vai 1000 konservu kārbas ar šprotēm. Mēs augstu vērtējam Latvijas atbalstu,"

uzsvēra Zverevs.

***

Atis Klimovičs

http://www.delfi.lv/news/world/other/kritusa-latviesa-atraitne-janis-uzskatija-par-pienakumu-aizstavet-ukrainu.d?id=45373624#ixzz3MbUTsMX1