Vitālijs Šampiņš

Karavīra paziņa Raina Ņišta stāsta, ka Vitālijs uzaudzis Latvijas bērnunamā.  Viņš bija ļoti izteikti "viens pats".

Ukrainas aizsardzībā Vitālijs ar pārtraukumiem piedalījies jau kopš karadarbības sākuma 2014. gadā.

2019. gadā viņš atgriezies dienestā Ukrainas armijā.

Pēdējā viņa dienesta vieta bija 63. brigāde, kas cīnījās pie Limanas. Vitālijs gājis bojā Petrivska ciemā Harkivas apgabalā.

Krievijas, un tai sekojot- Latvijas presē 2017. gadā parādījās ziņas, ka Vitālijs Šampiņš ("Vilks") kā brīvprātīgais karo Ukrainā*.

NBS rīcībā esošā informācija liecina, ka Ukrainā, Harkivas frontē kritušais Latvijas valstspiederīgais iepriekš nav dienējis NBS vai izgājis obligāto militāro dienestu.

Tāpat persona nav informējusi NBS noteiktajā kārtībā  par došanos uz Ukrainu un kļūšanu par brīvprātīgo karavīru Ukrainas bruņotajos spēkos.

Aizsardzības ministrija un NBS, pirms iesaistīšanās aktīvā karadarbībā Ukrainā, aicina Latvijas pilsoņus ļoti nopietni un atbildīgi izvērtēt savas militārās zināšanas, sagatavotību un praktiskās iemaņas.

***

LSM raksta: 

Vitālijs ilgi nebija apmeklējis Latviju. Ģimenes saišu viņam Latvijā neesot bijis. 24. augustā viņam apritētu 44 gadi. Aizstāvēt Ukrainu Vitālijs devies, jo asi izjutis netaisnību. "Negribēja, lai tas kādreiz notiktu viņa dzimtenē," stāstīja Raina. 

Kritušā karavīra draugs, zemesrags Ivars Kārkliņš, kurš jau ilgstoši frontē atbalstījis tieši Vitāliju, jeb "Vilku" – stāsta, ka Vitālijs bijis samērā kluss cilvēks:

"Bija interesanti. Viņš ir 1,9 metri garš, liela auguma. Viņam apavi bija 49. izmēra. Armijas veikalos bija baigi dārgi sākumā. Tad izvēlējos darba apavus, zināju izmērus un visu, tad jau tos parasti sūtīju."

Arī Ivars stāsta, ka Vitālijs audzis bērnu namā un, cik var noprast – ļoti smagos apstākļos:

"Viņš nemīlēja sirdi tā izkratīt sīkumos. Bija tāds bišķi noslēgts," atceras Ivars. "Tie apstākļi bija šausmīgi, viņam bija baigā škrobe uz Padomju Savienību. Es viņam prasīju kādu motīvu vadīts tur nonāci, ka no 2014. gada jau karo, un viņš saka, ka to padomju iekārtu vienkārši ienīst. Tas bija īpatnēji. Viņš runāja latviski, baigi centās, bet bija akcents."

***

 

"Viņš tā, visu laiku par tām mašīnām, ka vajag tās mašīnas. Es jau viņam teicu, ka neesmu miljonārs, ka nav man ko iedot un jums taču tagad ir mersis!"

Vitālija draudzene stāsta, ka viņas mīļotais vēl nav apglabāts. Viņu, visticamāk, kremēs Kijivā un tad pīšļus nogādās Latvijā. Ivars piebilst, ka to būtu vēlējies arī "Vilks":

"Viņš teica, ka negrib, lai viņu tārpi ēd, lai kremē viņu. Tur jau ukraiņi arī daudzi pieslēgušies, tad tur viss būs kārtībā." 

Arī vienā no pēdējām sarunām ar citiem brīvprātīgajiem Vitālijs sacījis, ka vēlas, lai viņu apglabā Latvijā. 

Šobrīd ir tikai neoficiāla versija par brīvprātīgā nāvi

Šobrīd ir tikai neoficiāla versija par to, kā latviešu brīvprātīgais, iespējams, zaudējis dzīvību. Vairāki uzticami avoti Latvijas Televīzijai saka, ka Vitālijs, jeb "vilks" turējis divus krievu gūstekņus netālu no frontes. Viņi izmukuši un nogalinājuši Vitāliju.

Dienā, kad miris Vitālijs, Ukrainas medijs dsnews.ua ziņojis, ka tieši 19. augustā divi no kolonijas izmukuši gūstekņi uzbrukuši kādam Ukrainas aizstāvim, pēc viņa nogalināšanas paņemot viņa ieročus un automašīnu Mercedes ML350. Ar ziņām par notikumiem sakrīt karavīra izmantotā ieroča tips un automašīnas modelis. Nākamajā dienā Ukrainas varasiestādes noliedza gūstekņu bēgšanas faktu. 

***

Abās frontes pusēs, bet vairums kā Ukrainas puses brīvprātīgie, krituši jau vairāki Latvijas pilsoņi un vai latvieši.  

2026. gada jūnijā, lielā mērā nespējot atgūt veselību no karā gūtajiem ievainojumiem (kaujās zaudējis abas kājas, rehabilitācija Latvijā ilga 2 gadus, kuras laikā Uldis sāka apgūt dronu vadīšanu, lai varētu atgriezties frontē) mira Ukrainas brīvprātīgais, kurš bija devies palīgā ukraiņiem jau tūlīt pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma 2022. gadā- Uldis Volmārs 

2025. gada oktobrī kritis lietuviešu izcelsmes Latvijas valstspiederīgais Antons Giedraitis

2025. gadā Ukrainā krita Ņikita Tarenovs ar segvārdu "Latvietis" (Латвиец, Латвієць Sļadzevskis).

2024. gadā Ukrainā krita 1983. gadā Rīgā dzimušais Latvijas brīvprātīgais karavīrs Edgars Platonovs.

2023. gada rudenī Krievijas īstenotā dronu uzbrukumā Ukrainas austrumos Doneckas apgabalā pie Limanas pilsētas gāja bojā cits brīvprātīgais, bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīrs Vitālijs Smirnovs.

2018. gadā krita Liepājā dzimušais Ukrainas brīvprātīgais Arturs Bezsmertnijs (Друг Латыш, Ронин, Nemirstīgais)

2017. gadā kritis Ukrainā dzimušais Ukrainas armijas virsnieks (kapteinis) Māris Kaminskis

2014. gadā jau sākotnējās kaujās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā bojā gāja latvietis Jānis Lupiks, kurš gan bija dzimis Ukrainā, pirms iestāšanās armijā bijis pavārs un nav bijis Latvijas pilsonis

*

*Drošības policija tolaik medijiem apstiprināja šo informāciju.

Krievijas un prokrieviskajos Ukrainas medijos tolaik izplatījās viltus ziņa, ka "latviešu algotnis" Šampiņš it kā esot pārgriezis rīkli karagūsteknim. Viltus ziņai bija pievienots video, kurā redzamais vīrietis stāstīja, ka esot studējis Nacionālajā aizsardzības akadēmijā un bija nosūtīts misijā uz Irāku.

Latvijas Aizsardzības ministrija tolaik laikrakstam "Latvijas Avīze" uzsvēra, ka tā bija viltus ziņa, jo cilvēks ar šādu vārdu un uzvārdu nekad nav studējis Aizsardzības akadēmijā un dienējis Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS).