Jānis Ošs

Rakstnieks un žurnālists, Rīgas pilsētas XVII pamatskolas skolotājs un Latvijas preses biedrības biedrs.

Dzimis 1890.gadā Galgauskas pagasta „Āriņos”.

Rīgā ieguvis skolotāja, vēlāk mājskolotāja un vingrošanas skolotāja tiesības (1907).

Strādājis par skolotāju

• Jaungulbenes Kalna skolā (1908-1909),
• Torņakalna Latviešu palīdzības biedrības skolā (1909-1914),
• Ārensburgas (tagad Kuresāre Sāmsalā) vīriešu ģimnāzijā (1914-1915),
• Rīgas 17. pamatskolā (1923-1936).

Vairākus gadus bijis fiziskās audzināšanas lektors Latvijas Tautas universitātē.

Beidzis Viļņas karaskolu (1916), bijis virsnieks 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā. Iestājies Latvijas armijā (1924), bijis laikraksta "Latvijas Kareivis" redakcijas kolēģijas loceklis un redaktors (1924-1931).

Sarakstījis romānu "Zelta drudzī" (1931), vēsturiskus romānus par Kurzemes hercoga Jēkaba laikiem "Juris Mežmalis karaļa dienestā", "Jura Mežmaļa atgriešanās" (abi 1935), "Mans talismans" (1929), apceri "Mūsdienu Polija" (1929, kopā ar K. Birgeru).

30. gadu periodikā publicējis recenzijas par latviešu literatūru un teātra iestudējumiem. Sastādījis un izdevis "Latvju tautas dejas" (kopā ar J. Rinku) ar 33 deju aprakstiem, attēliem un mūziku, kā arī dažas cittautu deju burtnīcas.

Miris 1937.gadā.

======

Žurnāls "Militārais apskats" raksta:

"Mūsu žurnāla līdzstrādnieks kapteinis Jānis Voldemārs Ošs miris š. g. 31. martā. Nelaiķis dzimis 1890. g. 6. septembrī. Karavīra gaitas sācis bij. Krievijas armijā 1915. g. 1. oktobrī. Pirmā virsnieka dienesta pakāpē paaugstināts 1916. g. 1. februārī, pēc Viļņas kara skolas beigšanas. Latvijas armijā iestājies 1924. gada novembrī un iecelts par «Latvijas Kareivja» redaktora palīgu. «Militārā Apskatā» nelaiķis čakli līdzdarbojās kopš žurnāla gaitu sākuma. Sevišķi rosīgs viņa darbs bija žurnāla sporta nodaļā, kamēr tāda pastāvēja, tāpat arī — bibliogrāfijas nodaļā. Nelaiķa spalvai pieder arī vairāki plašāki daiļliteratūras darbi.
Kapteinis Ošs bija Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris, apbalvots ar Polijas zelta Nopelnu krustu un Lietavas neatkarības 10 gadu jubilejas medaļu. "

Avots: gulbenesbiblioteka.lv

          "Militārais apskats", 01.04.1937