Ludolfs Liberts

 * 1895. IV 03. Tirzā; S. Amanda dz. Rebane, dziedātāja.

                1915. beidzis Kazaņas mākslas skolu,

                1915/1917. Pasaules karā,

                1916. beidzis Aleksandra kara skolu,

                1921/1923. Latvijas kultūras veicināšanas biedrības mākslas skolas skolotājs,

                1923. IX 10. Mākslas akadēmijā – klases vadītājs,

                1924/1929. Latvijas nacionālā operā – dekorators,

                1929/1932. Latvijas nacionālā operā – režisors dekorators,

                1925. VII 01. vecākais klases vadītājs,

                1928. XI 14. apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa IV šk. # 453,

                1931. Barselonas pasaules izstādē – zelta medaļa,

                1932. VIII 01. Latvijas nacionālā operā – režisors,

                1934. Mākslas akadēmija piešķīrusi izcilus mākslinieka grādu,

                1935. VI 27. Valsts papīru spiestuves pārvaldnieks,

                1937. XII 07. iec. par Valsts papīra spiestuves un naudas kaltuves direktoru,

                1938. XI 16. apbalvots ar Atzinības Krusta III šķiru # 8.

                Latvijas rakstu un mākslas kameras vice priekšsēdētājs,

                Latvijas tēlotāju mākslas biedrības priekšsēdētājs.

                Avots:       LVVA 5601-1-17-7.

***

Scenogrāfs, gleznotājs Liberts Ludolfs dzimis1895.gada 3.aprīlī Madonas apriņķa Tirzā. Sieva Amanda Liberte - Rebāne - operdziedātāja.

Pirmos iespaidus mākslā guvis no gleznotāja V.Zeltiņa. Mācījies J.Madernieka studijā, Stroganova mākslas skolā Maskavā (tēlniecības nodaļā).

1915.g. beidzis Kazaņas mākslas skolu.

1916.g. iestājies Aleksandra karaskolā, nokļuvis Austrijas frontē, vēlāk bijis virsnieks Polijas frontē, internēts Vācijā.

1921.g. atgriezies Latvijā.

1922.g. - 1924.g. darbojies žurnālā "Ho-Ho". Strādājis par Nacionālās operas dekoratoru un režisoru (1924.g. - 1937.g.), Valstspapīru spiestuves un naudas kaltuves direktoru (1935.g. - 1940.g., 1941.g. - 1944.g.).

LMA pedagogs (1923.g. - 1932.g.), Figurālās glezniecības meistardarbnīcas vadītājs (1942.g. - 1944.g.).

Izstādēs piedalījies no 1914.g. Darbojies Rīgas mākslinieku grupā, mākslinieku biedrībā "Sadarbs" (1924.g. - 1939.g.), bijis tās priekšsēdētājs (1929.g. - 1939.g.). Eksponējis darbus arī Neatkarīgo mākslinieku vienības, mākslinieku biedrības "Zaļa vārna", KF un valsts rīkotajās vietējās un ārzemju izstādēs. Iekārtojis Latvijas paviljonu starptautiskajā izstādē Parīzē (1937.g.). Personālizstādes Rīgā (1923.g., kopā ar K.Ubānu; 1934.g.,1938.g.), Parīzē (1927.g.), Briselē (1929.g.), Berlīnē (1934.g., 1938.g.), Stokholmā (1938.g.).

Liberta nozīmīgākā daiļrades daļa ir scenogrāfija. Sākumā darbojies krievu skatuves glezniecības tradīciju ietekmē, nereti dekorācijas krāšņuma ziņā pārspēja pašu inscenējumu (V.A.Mocarta operai "Bēgšana no seraja", 1924.g.; A. Kalniņa "Salinieki", 1926.g.; J. Mediņa "Sprīdītis", 1927.g.; P. Čaikovska baletam "Riekstkodis", 1928.g.). Vēlāk izteiksmes līdzekļu izvēlē kļuvis atturīgāks, viengabalaināks. Bijis viesscenogrāfs Kauņas, Viļņas, Helsinku, Malmes, Zagrebas, Sofijas teātros.

Stājglezniecībā agrīnajos darbos jūtamas konstruktīvisma iezīmes. Rietumeiropas ceļojumu ietekmē līnijas un formas pamazām zaudēja savu asumu un uzsvērtību, kolorīts kļuva sidrabains, impresionistiski virmojošāks. Popularitāti ieguva viņa Parīzes skati (nereti nakts apgaismojumā), Venēcijas kanālu, laukumu, piļu atainojumi. Latvijas ainavās dominē Torņakalna skati, dzimtenes lauki ar bērzu birztalām un pļavām. Gleznojis figurālas kompozīcijas par senlatviešu dzīves tēmām, lielākoties ar idillisku raksturu ( "Kāzu gājiens Kursā", 1939.g.). Daudz strādājis portreta žanrā, kur dažkārt jūtams, zināms izskaistinājums. Veiksmīgākajos portretos ("Vecais zvejnieks", 1936.g.; "Tēlnieka Kārļa Zāles portrets", 1936.g.) un pašportretos vērojamas augstas gleznieciskās kvalitātes. Gleznojis arī iztēlē radītus seno latviešu virsaišu portretus.

Vairākkārt saņēmis Latvijas KF stipendijas un prēmijas (1923.g., 1924.g., 1927.g.), ieguvis starptautiskus apbalvojumus (zelta medaļa Parīzē 1931.g., Barselonā 1937.g.).

1944.g. emigrējis uz Austriju. Pēc kara pārcēlies uz Vāciju, kur Eslingenē bijis pedagogs latviešu mākslas skolā. Nometņu posmā pievērsies temperas glezniecībai. 1950.g. ieceļojis ASV. Mācījis gleznošanu Ņujorkas pilsētas koledžā. Gleznojis Rīgas, Parīzes, Venēcijas ainavas. 1952.g. gadā ieguvis ALA KF goda balvu.

Miris 1959.gada 11.martā Ņujorkā, ASV. Rīgā, Meža kapos viņam un sievai Amandai kapa piemineklis.

Avots: Gulbenes bibliotēka