Franjo Tudžmans

Pirmais Horvātijas prezidents.

Tūkstošiem horvātu nedēļas nogalē atvadījās no piektdien mirušā Horvātijas prezidenta Franjo Tudžmana, kura valdīšanas laikā valsts atguva neatkarību no Dienvidslāvijas federācijas un kurš daudzkārt bija izpelnījies rietumvalstu līderu kritiku par autokrātisko vadības stilu. Horvātijā sestdien izsludinātas trīs dienu sēras. Līdz pirmdienai, kad notiks F.Tudžmana bēres, atcelti visi izklaides, sporta un kultūras pasākumi. Pirmdien būs slēgtas skolas un daudzas citas iestādes. F.Tudžmans mira Zagrebas slimnīcā naktī uz sestdienu. Oficiālais nāves iemesls nav nosaukts.

Prese ziņo, ka 77 gadus vecais F.Tudžmans jau trīs gadus bija ārstējies no vēža. Horvātijas prezidents tika ievietots slimnīcā novembra sākumā, kur viņam tika veikta steidzama zarnu operācija. Taču F.Tudžmana veselības stāvoklis pasliktinājās. Zārks, pārklāts ar Horvātijas karogu, sestdien tika novietots prezidenta pilī, kur atvadīties no viņa ieradās tūkstošiem horvātu. BBC vēsta, ka sestdienas vakarā daudzu namu logos dega sveces. Zagrebas iedzīvotāji tūkstošiem svecīšu nolika arī Svētā Marka laukumā pilsētas centrā. Horvāti, kuri nedēļas nogalē bija atnākuši atvadīties no prezidenta, uzsvēra, ka tieši viņš panācis Horvātijas valsts brīvību un atjaunošanu.

Svētdien visās valsts katoļu baznīcās tika rīkoti dievkalpojumi prezidenta piemiņai. «Viņa nopelni mūsu nesenās vēstures veidošanā, daudzu paaudžu sapņu piepildīšanā ir neapstrīdami. Viņš paliks apņēmības simbols,» īsā uzrunā televīzijā sestdien teica valsts pagaidu prezidents Vlatko Pavletičs.

Līdzjūtību Horvātijas tautai nedēļas nogalē izteikuši daudzu pasaules valstu līderi. ASV prezidenta administrācija uzsvērusi, ka F.Tudžmans vadīja valsti ceļā uz neatkarību un piedalījās vēsturiskā Deitonas līguma parakstīšanā. Vašingtona arī paudusi gatavību atbalstīt demokrātiskos procesus valstī. Līdzjūtības telegrammu Horvātijai nosūtījis Dienvidslāvijas prezidents Slobodans Miloševičs. F.Tudžmanam un S.Miloševičam bijušas naidīgas attiecības, un viņi tiek uzskatīti par galvenajām personām bijušās Dienvidslāvijas sabrukšanas procesā.

F.Tudžmans, bijušais Dienvidslāvijas armijas ģenerālis, tika ievēlēts par Horvātijas prezidentu 1990.gadā. Viņš 1991.gadā pasludināja Horvātijas neatkarību, izraisot sešus mēnešus ilgu karu, kura laikā gāja bojā 10 000 cilvēku. Cenšoties izveidot etniski tīru Horvātiju un iegūt kontroli pār horvātu apdzīvoto Bosnijas - Hercogovinas daļu, F.Tudžmans īstenoja pasākumus, kas veicināja Bosnijas kara sākšanos, vēsta AP. Tieši F.Tudžmana autokrātiskais vadības stils, brīvas preses un cilvēktiesību grupu darbības ierobežošana traucēja Horvātijai integrēties rietumu struktūrās.

avots: Diena