Gustavs Bergmanis

Dzimis mācītāja Baltazara Bergmaņa (1703-1768) ģimenē.

Mācījies ģimnāzijā Valmierā (1763-67).Studējis teoloģiju un dabaszinības Leipcigas universitātē (1767-70).

Strādājis par latviešu luterāņu mācītāju Āraišos (no 1771), Mazsalacā (no 1780), no 1785 līdz mūža galam Rūjienā.

1787 iecelts muižnieku kārtā, no 1807 darbojies Vidzemes virskonsistorijā. Bergmanis potējis pret bakām, par to saņēmis zelta pateicības medaļu (1802).

1806 ievēlēts par Maskavas dabaszinātņu biedrības goda biedru. Nozīmīga vēlākajiem latviešu literatūras vēstures pētītājiem bija Bergmaņa bibliotēka (senākie izdevumi mantoti no dzejnieka un valodnieka L.Depkina - Bergmaņa māte bija L.Depkina mazmeita).

Ap 1782 Bergmanis ierīkojis mājas spiestuvi Mazsalacā,

1785-97 un 1801-10 tā darbojās Rūjienā.

Bergmanis iespiedis ap 160 izdevumiem, to vidū arī retus Baltijas vēstures avotu pārdrukājumus un pirmos latviešu tautasdziesmu krājumus:

• paša sastādīto, "Erste Sammlung lettischer Sinngedichte" (1807,
• daļa metiena ar nosaukumu "Sammlung ächt lettischer Sinngedichte) ar vairāk nekā 200 dziesmām,
• "Zweite Sammlung lettischer Sinn-oder Stegreifsgedichte" (1808) ar apmēram 250 dziesmām un
• Palsmanes mācītāja F.D.Vāra sastādīto "Palcmariešu dziesmu krājumu" (1808) ar vairāk nekā 400 dziesmām.

Bergmanis iespiedis tēvreižu krājumu 152 valodās. (1789) un citu reliģisko literatūru, tulkojis un sarakstījis "Kristīgas ticības mācību" (1772),grāmatu "Svēti stāsti..." (1786), "Saņemamas sprediķu mācības" 1795), ap 20 garīgo dziesmu, arī dziesmugrāmatu "Kristīgas dziesmas. Vidzemes baznīcās un mājās dziedamas" (1809), sagatavojis un sarakstījis priekšvārdu Bībeles 3.izdevumam (1794), sastādījis Vidzemes kalendāru (1791-1800), rakstījis stāstiņus žurnālam "Latviska Gada Grāmata" (1797-98), tulkojis un sastādījis "Labu ziņu un padomu grāmatu" (1791), publicējis krājumu "Sammlung livländischer Provinzialwörter" ("Vidzemes apvidus vārdu krājums", 1785) , sarakstījis darbu vēsturē "Geschichte von Livland" (Leipcigā 1776).

Rokrakstā palikušie latviešu-vācu, vācu-latviešu vārdnīcas (sar. 1806) materiāli iestrādāti K.K.Ulmaņa vārdnīcā (1872).

Apbedīts Ternejas kapsētā (tagad parks).

Avots : Valmieras bibliotēka