de

Reinholds Valdemārs Putniņš

Dzimis Bērzpils pagasta "Vargaļu" saimnieka ģimenē.    Fizioģeogrāfs, ģeofiziķis      Matemātikas doktors (1926)

Pirmo izglītību guvis Domopoles (tagad Bērzpils) pagasta Strūžānu draudzes skolā. No 1898. līdz 1900.gadam mācījies skolotāju seminārā Pleskavā. Pēc tam iestājies Pleskavas mērniecības skolā, kuru kā teicamnieks beidzis 1903.gadā. Tad sākušās R.Putniņa gaitas Krievijas armijā, kur viņš ieguvis virsnieka pakāpi. Pēc karadienesta strādājis par galveno mērnieku Vjatkā. 1907.gadā nolicis eksterna abitureju Vjatkas klasiskajā ģimnāzijā un iestājies Pēterpils universitātē, kur studējis fiziku, fizisko ģeogrāfiju, astronomiju un ģeodēziju. Studijas beidzis 1912.gadā ar I šķiras diplomu. Pēc studiju beigšanas R.Putniņš uzaicināts darboties Krievijas Zinātņu akadēmijā. Tur viņš strādājis observatorijā. 1915.gadā R.Putniņš palīdzējis sagatavot Ziemeļpola pētniekam Amundsenam zinātnisko ekspedīciju.

1917./18. mācību gadā R.Putniņu ievēl par privātdocentu Urālu kalnu institūtā - Jekaterinburgā. 1919.gada vasarā viņš brīvprātīgi iestājas Imantas latviešu strēlnieku pulkā un ar to nonāk Vladivostokā, kur strādā jūras observatorijā. 1920.gadā atgriezies Latvijā, ievēlēts par docentu Latvijas Universitātes Matemātikas un dabas zinātņu fakultātē. 1926.gadā aizstāvējis disertāciju: "Par zemes virsmas iedalīšanu apspīdēšanas joslās" un ieguvis matemātikas zinātņu doktora grādu.

Viņa vārdā ir nosaukta viena no karšu projekcijām (arī Vāgnera IV), lai gan Vāgners šo ideju prezentēja 15 gadus pēc Putniņa

1927.gadā ievēlēts par profesoru fiziskajā ģeogrāfijā. Viņš ņēmis dalību Latvijas valsts meteoroloģiskā biroja organizēšanā un bijis vairākkārt ievēlēts par Latvijas ģeogrāfu biedrības prezidentu. Publicējis aptuveni desmit plašus zinātniskos darbus.

Ar pseidonīmu Vitolds Virsnis viņš rakstīja dzejoļus un apceres. To starpā arī par Latgali. Pirmais Vitolda Viršņa darbs, kas iespiests mācītāja Jura Rozēna vadītajā "Apskatā" bija "Dzejolis" 1903.gadā. Tam sekoja vēl divi dzejoļi un tulkojums "Zvaigzne" - austrumnieku teika no V.Veresajeva. Visvairāk darbu iespiests 1904.gadā - astoņi dzejoļi, apcerējums un viņa stāsti, kas iespiesti ar kopēju nosaukumu "Sarkanās svītras". Un 1905.gadā - viens dzejolis un divi nelieli prozas darbi. Kaut arī Viršņa literārā darbība ilga tikai trīs gadus, viņš bija pirmais Latgales tēlotājs latviešu literatūrā.

Pēdējos trijos savas dzīves gados R.Putniņš smagas slimības dēļ bija spiests no sava iemīļotā darba atteikties.

 

Avots : Balvu bibliotēka

Keine Orte

    loading...

        Keine Termine gesetzt

        Schlagwörter