Georgs Apinis

Dzimis Valmierā. Izglītojies Rīgas pilsētas ģimnāzijā, pēc tam Tērbatas universitātē.

No 1914. gada studentu korporācijas "Lettonia" biedrs.

Krievu armijā iestājies brīvprātīgi 1916. gada aprīlī, beidzis Vladimira karaskolu.

1917. gada februārī iedalīts Rezerves latviešu strēlnieku pulkā.

No armijas aizgājis 1918. gada februārī.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 20. decembrī, piedalījies kaujās Kurzemē un Zemgalē, Rīgas atbrīvošanā.

1919. gada 22. maijā Babītes pagastā pie Piņķiem kaujā pret lieliniekiem kā bataljona adjutants veda uzbrukumā mūsu karavīru vadu ienaidnieka nocietinājumiem, iekaroja tos, liedzot pretiniekam iespēju apdraudēt mūsu spēkus no spārna.

Pēc Rīgas atbrīvošanas bijis nodaļas vadītājs Apsardzības ministrijā. 

Atvaļināts 1920. gada 4. septembrī.

Beidzis LU Tieslietu fakultāti, no 1924.gada sācis darbu tiesu resorā.

1925. gada janvārī iecelts par papildu miertiesnesi Rīgas apgabaltiesā, no 1928. gada februāra bijis Rīgas pilsētas 1. iecirkņa miertiesnesis, pēc tam Rīgas apgabaltiesas loceklis.

Mainījis uzvārdu uz APINIS.  1944. gadā devies uz Vāciju, pēc tās kapitulācijas sakaru virsnieks ASV armijas latviešu sardžu rotās Karlsrūē, majors.

Vēlāk emigrējis uz Kanādu, dzīvojis Monreālā, strādājis slimnīcā. "Lettonia" filistru palīdzības biedrības priekšsēdētājs.

Miris Monreālā.

***********************************

Dzimis 1895. g. 15. aug. Valmierā pasta un telegrāfa kantora priekšnieka ģimenē.

Tēvs Alberts Frīdrihs, māte Adelheide Juliana Kristīne, dz. Apine. Audžutēvs (no 1900. g.) mātes pusbrālis ārsts Georgs Apinis. Latvietis, luterticīgs.

No 1908. g. mācījies Rīgas pilsētas ģimnāzijā (beidzis 1914. g.). 1914. g. febr.– 1916. g. studējis tieslietas TU.

1. pasaules kara laikā 1916. g. apr. iestājies karadienestā Usūrijas jātnieku divīzijas Primorskas dragūnu pulkā. 1916. g. okt. nosūtīts uz Vladimira karaskolu Petrogradā (beidzis 1917. g. febr.; ieguvis praporščika dienesta pakāpi). Dienējis Latviešu strēlnieku rezerves pulkā, jaunākais virsnieks. 1917. g. okt. paaugstināts par podporučiku, no nov. pulka jāšanas instruktors. 

1918. g. febr. atvaļināts no armijas, dzīvojis Valmierā.

No 1918. g. aug. bijis Latviešu izglītības biedrības Valmieras nodaļas sekretārs, 1918. g. aug.–dec. Valmieras virsreālskolas un sieviešu liceja franču un latīņu valodas skolotājs un virsreālskolas darbvedis.

1918. g. dec. Rīgā iestājies Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (no 1919. g. jūl. Latvijas armija), bijis Atsevišķās (Studentu) rotas jātnieku nodaļas komandieris.

Par 1919. g. 22. maija kaujā pret lieliniekiem pie Piņķu muižas parādīto varonību apbalvots ar LKo.

No 1919. g. okt. adjutants 1. Studentu bataljonā (vēlāk Tanku divizions). Par kaujas nopelniem paaugstināts par kapteini. 1920. g. okt. atvaļināts.

No 1920. g. sept. Ārlietu ministrijas Viduseiropas valstu nodaļas I šķ. sekretārs (no dec. nodaļas vadītājs; 1921. g. apr. atbrīvots no amata pēc paša lūguma). 1920.–24. g., 1927.– 28. g. studējis tieslietas LU (1928. g. nov. beidzis; cand. iur.).

1922. g. tiesāts par tirgotāja T. Beķera nošaušanu bez tiesas sprieduma kara apstākļos 1919. g. jūl. (notiesāts uz vienu gadu un sešiem mēnešiem, vēlāk sodu atlaižot; 1926. g. lieta izbeigta).

Strādājis tiesu resorā. No 1924. g. febr. jaunākais tiesamatu kandidāts Rīgas apgabaltiesā. 1925. g. janv. iecelts par papildu miertiesnesi Rīgas apgabaltiesā (1928. g. febr. par miertiesnesi).

1926. g. martā un 1929. g. apr. saskaņā ar paša lūgumu izvirzīts iecelšanai par Liepājas apgabaltiesas locekli, taču abas reizes atteicies sakarā ar neiespējamību tolaik pārcelties uz Liepāju.

1933. g. 12. okt.–1939. g. dec. Rīgas apgabaltiesas loceklis 2. civilnodaļā. No 1939. g. dec. Tiesu palātas loceklis.

Bijis Rīgas Latviešu biedrības, Rīgas Tenisa kluba, Latvijas Sarkanā Krusta, Latviešu un ungāru biedrības, Valmieras Latviešu biedrības, Valmieras Sporta biedrības biedrs, Latvijas Tiesnešu biedrības valdes loceklis.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 27. dec. (no 1941. g. 1. janv.) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju. Vācu okupācijas laikā no 1941. g. sept. Latvijas ģenerālapg. Zemes pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijas Tiesu palātas tiesnesis.

1944. g. 17. martā parakstījis Latvijas Centrālās padomes memorandu ar prasību par Latvijas suverenitātes atjaunošanu.

1944. g. devies bēgļu gaitās uz Vāciju.

Pēc 2. pasaules kara bijis mežstrādnieks angļu kokzāģētavā Detmoldā (Ziemeļreinā-Vestfālenē).

Latviešu Augstākās sabiedriskās tiesas tiesnesis, pēc tam sakaru virsnieks ASV armijas sardžu rotās Karlsrūē (Bādenē-Virtembergā), majors.

Vēlāk pārcēlies uz dzīvi Kanādā. Dzīvojis Monreālā, strādājis Monreālas bērnu slimnīcā par elektriķa palīgu. Bijis Monreālas latviešu Trīsvienības ev. lut. draudzes priekšnieka vietnieks, darbojies Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru biedrībā.

Miris 1955. g. 11. apr. Monreālā, Kanādā, darbavietā, ar sirdstrieku (infarktu).

Apbalvojumi: Latvijas LKo III šķ. 

Precējies 1919. g. 23. dec. ar Annu Cimdiņu (1896. g. 20. jūn. Kauguru pag.–1971. g. 5. febr. Kičenerā, Ontārio provincē, Kanādā), dēls Juris (dz. 1921. g. 4. okt. Rīgā; vēlāk trimdā Kanādā), meita Astrīde Violeta (dz. 1923. g. 10. aug. Rīgā; vēlāk trimdā Austrālijā).

Studentu korporācijas “Lettonia” filistrs.

A. LNA LVVA, 2570. f., 14. apr., 331. l.; 1304. f., 1. apr., 347. l.; 1536. f., 2. apr., 42., 264. l.; 1595. f., 10. apr., 70. l.; 3234. f., 1. apr., 1638. l.; 5434. f., 1. apr., 484. l., 48., 49. lp.; 5601. f., 2. apr., 403. l.; 7427. f., 1. apr., 2210. l.; EVP; Mednis A. Georgs Apinis pēdējā gaitā. Laiks. 1955. g. 23. apr.; Fil. Georgam Apinim aizejot. Vita Nostra. 1955. Nr. 5; Georgs Apinis aizgājis mūžībā. Universitas. 1955. Nr. 2; AL; LKOK; LĀDD.

No Liepājas apgabaltiesas raksta Tiesu palātai 1929. g. 11. apr.: “Izpildot Liepājas apgabaltiesas š. g. 10. aprīļa sēdes vienbalsīgu lēmumu, stādu priekšā Georgu Dīnstmani iecelšanai tiesas locekļa amatā pie Liepājas apgabaltiesas un pagodinos lūgt, Priekšsēdētāja kungs, Jūsu gādību, lai G. Dīnstmanis tiktu iecelts vakantā Liepājas apgabaltiesas locekļa amatā. Atļaujos piebilst, ka tiesas locekļa amats kriminālnodaļā atbrīvojies jau 26. oktobrī 1928. g. – ar tiesneša J. Apiņa nāves dienu – un tiesneša trūkuma dēļ minētā nodaļā cēlās darba sastrēgums, kādēļ G. Dīnstmaņa iecelšana ir vēlama visdrīzākā laikā.” (LNA LVVA, 1595. f., 10. apr., 70. l., 11. lp.)