Olga Taube

Olga Veronika Taube, pseidonīms Anna Dagda, bija latviešu dzejniece un literatūrkritiķe Zviedrijā. Viena no 1944.gada 17.marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājām.

Dzimusi 1915. gada 22. janvārī Aizputē skolotāja ģimenē. Tēvs Antons Taube (21.07.1866.-16.02.1943.) - skolotājs, bet māte Emīlija, dzimusi Ērgle (01.07.1871.-11.02.1968.) - mājskolotāja. Ģimenē vēl ir vecākā māsa Anna (14.09.1910.-31.05.1997.). Pirmā pasaules kara laikā ģimene dodas bēgļu gaitās. Valmiera, tad Tartu, vēlāk Krievijā, Podoļskā pie Maskavas un Staraja Rusā..

Kopš atgriešanās no Krievijas 1921. gadā dzīvoja Ventspilī Jūras ielā 47-3. Ventspilī beidza pamatskolu un vidusskolu (ģimnāziju).

No 1931. gada dzīvoja Rīgā, kur studēja Latvijas Universitātes Baltu filoloģijas fakultātē un līdztekus studijām strādāja par arhivāri, mašīnrakstītāju un korektori apgādā "Valters un Rapa".

1935.gadā (vai 1937.) laikrakstā "Students" parādījās viņas pirmā publikācija - dzejolis.

Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā A. Dagda devās trimdā uz Zviedriju.

1950. gadā iznāca viņas vienīgais dzejoļu krājums "Līdzības"(600 eksemplāri). Pēc krājuma izdošanas viņa pārtrauca publicēties, un tā palika vienīgā viņas dzīves laikā izdotā grāmata. Īsi pēc viņas nāves - 1996. gada septembrī - krājumu atkārtoti izdeva Latvijā, Rīgā. Iznākuši arī A. Dagdas "Raksti" 2 sējumos (2001-2005).

Mirusi 1996. gada 27. februārī Stokholmā. Kremēta un apglabāta Stokholmas Meža kapos, bet, pēc māsas lūguma, tā paša gada 1. septembrī viņas pelnus pārapbedīja Ceraukstes pagasta Plūdoņa kapos līdzās māsas vīram.

Saziņā ar māsu pēc dzejnieces nāves tika izpildīta viņas vēlēšanās - par testamenta izpildītāju iecelta trimdas draudzene Valentīne Lasmane (1916-2018), kura dzejnieces uzkrājumus izmantoja dzejas balvas finansēšanai un, pieliekot arī savus uzkrājumus, dibināja Annas Dagdas fondu, kas rūpējās gan par Dagdas literāro mantojumu, gan par balvas pretendentu izvērtēšanu, balvas piešķirot ik pa diviem gadiem tam, kuram jau viena grāmata iznākusi un jāpalīdz izdot otrā. Balvu piešķīra no 1998. līdz 2011. gadam, otrā dzejoļu krājuma manuskriptu konkursa kārtībā, kur anonīmi iesniegtos manuskriptus vērtēja žūrija.

Balvas laureāti (iekavās grāmatas izdošanas gads):

1. Inguna Jansone - "Šampūns ar balzamu" (1998)
2. Māris Salējs - "Mana politika" (2001)
3. Inga Gaile - "Raudāt nedrīkst smieties" (2004)
4. Andra Manfelde - "Betona svētnīcas" (2008)
5. Arvis Viguls - "5:00" (2012)

Darbi:

Anna Dagda. Līdzības. Stokholma: Jānis Abučs, 1950. - 99 lappuses

Anna Dagda. Raksti: Dzeja, proza, atmiņas. Rīga: Nordik, 2001. - 528 lpp.

Anna Dagda. Raksti: Vēstules. Rīga: Nordik, 2005. - 357 lappuses

Anda Kubuliņa: "„Anna Dagda ir dzejniece, kura ar vienu krājumu nostājas blakus Vizmai Belševicai un Aspazijai. Viņas dzeja ir mīlestības dzeja un tās atslēgvārds ir mīlestība.”(Dzejnieces simtgadei veltītā LU konferencē 2015.gada 22.janvārī)

Dzintars Sodums: "Annu Dagdu raksturoja formas un domas loģika, kāda vairs nav redzama tagadnes latviešu dzejā. Tāds temperaments − naids, mīlestība, žēlabas, nožēla − kādi ir viņas dzejā, nav sastopami tagadnes latviešu dzejā." (Jaunā Gaita, Nr,231, 2002.)