de

Zdravko Tolimirs

Persan haben keine Bilder. Fügen Sie neue Bilder.
Geburt:
27.11.1948
Tot:
08.02.2016
Zusätzliche namen:
Здравко Толимир
Kategorien:
, General, Soldat, Verbrecher
Nationalitäten:
 serbe
Friedhof:
Geben Sie den Friedhof

Bosnijas serbu armijas ģenerālis, Serbu republikas armijas komandieris, Ratko Mladiča Bosnijas serbu armijas izlūkdienesta vadītāja vietnieks, vēlāk vadītājs un tieši pakļauts Bosnijas serbu armijas galvenajam komandierim Ratko Mladičam.

Tolimirs tika arestēts 2007.gadā Bosnijā-Hercegovinā, taču viņa tiesāšana vairākkārt tika atlikta apsūdzētā veselības stāvokļa dēļ.

Tiesas procesa laikā prokurori publicēja Mladiča un Tolimira saraksti, kurā pēdējais bija piedāvājjis izmantot ķīmiskos ieročus, lai iznīcinātu albāņus grūti pieejamās apdzīvotās vietās, kā arī apšaut musulmaņu sievietes un bēgļus, gadījumos, ka musulmaņi ataskās padoties.

Mladičs, kurš 2016.g. tiek tiesāts ICTY, paļāvies uz Tolimiru Srebrenicas un Zepas reģionu apspiešanā. Prokurori apgalvoja, ka Tolimirs bijis daļa no shēmas tūkstošiem musulmaņu vīriešu un zēnu nogalināšanai un tūkstošiem sieviešu un bērnu izraidīšanai no anklāviem, lai radītu "monoetnisku serbu valsti".

Srebrenicas slaktiņā tika nogalināti vairāk nekā 8000 musulmaņu vīriešu un pusaudžu, un tas tiek uzskatīts par vienu no šausminošākajiem noziegumiem Bosnijas kara laikā un par asiņaināko kara noziegumu Eiropā kopš Otrā pasaules kara beigām.

Tolimira sieva Nada Tolimira laikrakstam "Kurir" sacīja, ka Tolimirs bijis slims, bet viņam nav atļauts doties mājās un saņemt ārstēšanu tur.

67 gadus vecais ģenerālis nomira ANO Starptautiskā kriminālnoziegumu tribunāla cietumā Hāgā, paziņoja Serbijas amatpersonas.

Ursache: wikipedia.org, news.lv

Keine Orte

    loading...

        NameBeziehungGeburtTotBeschreibung
        1Slobodan MiloševićSlobodan MiloševićGleichgesinnte20.08.194111.03.2006

        11.07.1995 | Srebreņicas slaktiņš

        1995. gadā Serbijas karavīri Srebrenicas apkaimē nogalināja 8000 sagūstītu Bosnijas vīriešu un zēnu. Tas ir lielākais uz nacionālismu balstīts masu slepkavības akts kopš Otrā Pasaules kara. 2015. gada jūnijā ANO tika iesniegts priekšlikums atzīt šo masu slepkavību par genocīda aktu, bet tas tika noraidīts ar Krievijas veto. Kā zināms, Krievija aktīvi atbalstīja serbijas nacionālistus un slepkavībās piedalījās arī Krievijas "instruktori". Līdzīgi kā Krievija, par šī slepkavības fakta neatzīšanu par genocīdu iestājās arī īpatnējais "holokausta eksperts" ASV- Zurofs Nespējot pieņemt kopēju lēmumu ANO, 2015. g. vasarā ASV senāts un Eiropas Parlaments pieņēma atsevišķas rezolūcijas, kurās šis gencīda fakts tiek atzīts.

        Hinzufügen Speicher

        Schlagwörter