fr

Alberts Kauls

Cette personne at-elle pas d'images. Cliquez pour ajouter de nouveaux!
Date de naissance:
15.10.1938
Date de décès:
24.09.2008
Nom à suffixe patronymique:
Ernests
Noms supplémentaires:
Албертс Каулс
Catégories:
Agriculteur, Communiste, Homme d'affaires, Héros du travail socialiste, La figure publique, Ministre, Ouvrier du Parti communiste, Politicien, Président du kolkhoze
Nationalité:
 letton
Cimetière:
Līgatne, Zanderu kapi (Domkalna kapi)

Alberts Kauls bija latviešu zemnieks un politiķis, Latvijas zemkopības ministrs.

Padomju laiki 

Alberts Kauls piedzima 1938. gada 15. oktobrī Skrundā strādnieku ģimenē.

1953. gadā sāka strādāt padomju saimniecībā. 

1960. gadā iestājās PSKP.

1964. gadā kļuva par kolhoza "Ļeņina ceļi" vadītāju. 

1970. gadā pabeidza Viļņas Augstāko partijas skolu. 

1974. gadā kļuva par kolhoza "Ādaži" vadītāju.

Kopš 1986. gada agrofirmas "Ādaži" vadītājs.

Perestroikas laikā 1987. gada februārī, apmeklējot Latvijas PSR, Ādažos viesojās PSRS Komunistiskās partijas CK ģenerālsekretārs Mihails Gorbačovs, kurš jautāja, kādu palīdzību vajag agrofirmai, un A. Kauls atbildēja, ka tai ir nepieciešama atļauja patstāvīgi nodarboties ar ārējo tirdzniecību. Pēc atļaujas saņemšanas agrofirma 1988. gada septembrī reģistrēja kompāniju "Ādaži Impex",- pirmo uzņēmumu PSRS, kuram bija tiesības nodarboties patstāvīgi ar ārējo tirdzniecību. Uzņēmumu vadīja Grigorijs Lučanskis. Jau pēc gada tai bija apgrozījums ap 50 miljoniem dolāru, bet 1990. gada 26. februārī Vīnē nodibināja firmu Nordex ar G. Lučanski priekšgalā. "Nordex" tika reģistrēts Austrijā 1989.gadā (?) kā kopuzņēmums ar divām Šveices firmām. Trīs gados korporācija kļuva par ceturto lielāko Austrijas firmu. 1993.gadā vien tās apgrozījums bija 3 miljardi dolāru.

Atmodas kustības laikā A. Kauls bija Latvijas Tautas frontes pirmās Domes sastāvā, Latvijas lauksaimnieku savienības priekšsēdētājs (1989—1990).

1989. gadā bijis iekļauts izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā.

1989. gadā ievēlēts par PSRS tautas deputātu. Šai pašā gadā A. Kauls kļuva par PSRS prezidenta M. Gorbačova padomes locekli un padomnieku lauksaimniecības lietās.

Pēc Latvijas PSR Augstākās Padomes 1990. gada 15. februāra "Deklarācijas jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību" Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs Kaulu iekļāva komisijā pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai.

 Kauls 1990. gadā iesaistījās Vislatvijas sabiedriskās glābšanas komitejā. 

1991. gadā viņš televīzijā raudot lūdza Latvijas iedzīvotājiem par to piedošanu

Darbība Latvijas Republikas valdībā 

Lai arī Kaulam bija aizliegts kandidēt Saeimas un pašvaldību vēlēšanās, viņš kļuva par Latvijas Vienības partijas priekšsēdētāju. 

6. Saeimas vēlēšanās partija ieguva 7,15% balsu un 8 vietas Saeimā. Kauls tika reklamēts kā Ministru prezidenta amata kandidāts. Šķēles valdībā Kauls bija premjerministra biedrs un zemkopības ministrs.

1996. gada maijā Andris Šķēle pieprasīja Alberta Kaula demisiju. Mēnesi vēlāk abos amatos Kaulu aizvietoja Roberts Dilba. 

7. Saeimas vēlēšanās LVP guva 0,46% balsu un netika ievēlēta Saeimā. Pēc neveiksmīgajām vēlēšanām Kaulam piedāvāja iespēju kļūt par putnkopi Krievijā.

Pēc kāda laika Kauls atkal aktivizēja savu politisko darbību. Publiskā telpā parādījās ziņas, ka viens no galvenajiem Kaula finansētājiem esot Grigorijs Lučanskis. Lučanskis šīs baumas nokomentēja īsi un precīzi:

Kauls viņam daudz palīdzēja grūtā laikā, kad daudzi bijušie draugi un paziņas bija no viņa novērsušies. Par to viņš Kaulam cilvēciski esot ļoti pateicīgs un tieši šis apstāklis liek viņam par pienākumu Kaulam kā cilvēkam palīdzēt līdz mūža galam. Bet, tas nenozīmē, ka viņš palīdzēs viņam kā politiķim. Cilvēks, kurš ir pārdzīvojis tādas personīgas traģēdijas, nedrīkst iet politikā un pretendēt uz citu pārvaldīšanu.

Personīgā dzīve 

Sieva Ārija.

1990. gadu sākumā nomira divi Kaula dēli. 

1993. gada novembrī no neveiksmīgas kuņģa čūlas operācijas nomira vecākais dēls Alberts, bet 

1994. gada februārī autokatastrofā nomira vidējais dēls Armands. Abi bija inženieri un iesaistījās tēva biznesā.

Alberts Kauls nomira 2008. gada 24. septembrī no kādas slimības. Viņš tika apglabāts blakus saviem dēliem.

---

Alberts Kauls dzimis 15.10.1938. bija uzņēmējs, zemnieks un aktīvi darbojās Latvijas Republikas teritorijā līdz 2008. gadam.

Atbilstoši SIA Lursoft, preses un interneta resursu datiem, Alberts Kauls bija saistīts ar šādām organizācijām:

Viņš nomira 69 gadu vecumā, 2008. gadā.

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Alberts Kauls varat meklēt vietnē news.lv. Tiks parādītas visas atbilstošās publikācijas pēc vārda sakritības (tās var būt dažādas personas).

Viņa pēdējā dzīves vieta bija Cēsu rajons

Avoti: Preses un interneta publikācijas, Sēru vēstis, lursoft.lv

Avoti: lursoft.lv

http://www.barikadopedija.lv/raksti/Alberts_Kauls

Sources: nekropole.info, lursoft.lv, barikadopedija.lv

Pas de lieux

    loading...

        NomLienDate de naissanceDate de décèsDescription
        1
        Alberts KaulsFils02.06.195914.12.1994
        2
        Armands KaulsFils19.07.197121.02.1994
        3
        Ārija Dzidra KaulsFemme20.10.193920.05.2015
        4Jānis VagrisJānis VagrisCollègue17.10.193006.01.2023
        5Gundars BērziņšGundars BērziņšCollègue26.09.195906.01.2023
        6Andris  BuiķisAndris BuiķisCollègue15.03.193906.10.2022
        7Romanas  ApsitisRomanas ApsitisCollègue13.02.193917.02.2022
        8Rolands RikardsRolands RikardsCollègue15.12.194203.02.2022
        9Aigars JirgensAigars JirgensCollègue02.11.196016.03.2005
        10Yury  VlasovYury VlasovCollègue05.12.193513.02.2021
        11
        Mihails KacsCollègue17.09.194606.09.2008
        12Edgars KauliņšEdgars KauliņšCollègue26.04.190305.01.1979
        13Jānis VimbaJānis VimbaCollègue28.02.193722.04.1997
        14Vilems TolpežņikovsVilems TolpežņikovsCollègue12.07.192821.12.2008
        15Ivars StrautiņšIvars StrautiņšFamilier02.07.194212.11.2020
        16Raits ČernajsRaits ČernajsFamilier13.08.194803.03.2018

        17.02.1987 | Rīgā ierodas Mihails Gorbačovs ar sievu Raisu

        Proposez souvenirs

        04.05.1990 | Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana

        Proposez souvenirs

        14.01.1991 | OMON uzbrukumi Vecmīlgrāvim

        1991.gada 14.janvārī M. Gorbačovs PSRS Augstākās Padomes sēdē atkārto PSRS iekšlietu ministra B. Pugo viedokli, ka armija Viļņā rīkojusies pareizi.

        Proposez souvenirs

        15.01.1991 | OMON uzbrukumi IeM kursantiem - Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8

        1991.gada 15.janvāra naktī notika divi OMON uzbrukumi Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8, tika piekauti kursanti, izdemolētas telpas, nolaupīti ieroči.

        Proposez souvenirs

        15.01.1991 | Latvijas neatkarības ienaidnieku- Interfrontes mītiņš. "Glābšanas komiteja" paziņo par varas pārņemšanu

        Interfronte savā mītiņā Kr. Barona ielas stadionā sapulcina 10 000 dalībnieku, VSGK paziņo par varas pārņemšanu

        Proposez souvenirs

        05.04.2018 | Jānis Peters: Kā mēs aizbēgām uz partijas 19. konferenci

        Proposez souvenirs

        Mots clés