Adalberts no Prāgas

Dzimis ap 956. gadu Libicē pie Cidlinas ietekmīgās Bohēmijas augstmaņu dzimtas Slavnīku pamatlicēja Slavnīka ģimenē. Mācijies Magdeburgā pie Svētā Adalberta no Magdeburgas.

980. gadā atgriežas Prāgā.

982. gadā kļūst par Prāgas bīskapu. No 989. līdz 993.g. uzturas Romā. No 993. atkal pilda Prāgas bīskapa pienākumus.

995.gadā, kad gandrīz visa Slavinīku ģimene tiek nogalināta, Adalberts pamet Prāgu un dodas uz Ungāriju. Tur krista ungāru princi Gēzu un viņa dēlu Ištavānu (vēlāko karali Svēto Ištavānu I).

Vēlāk dodas uz Poliju, kur viņu uzņem lielkņazs (vēlāk karalis) Boļeslavs I.

Ar Boļeslava I atbalstu dodas misijas braucienā uz Prūsiju.

Par prūšu svētbiržu aizskaršanu tiek nogalināts. Pēc vienas versijas Adalberts nogalināts Truso (mūsdienu Elblongā), pēc citas Trenkitenē (mūsdienu Primorskā).

Boļeslavs I Adalberta ķermeni no prūšiem izpircis.

999. gadā Adalberts tika kanonizēts. Viņa relikvijas tikušas nogādātas Gņezno (Gnēzenes) katedrālē.

Par tālāko Adalberta relikviju likteni ziņas pretrunīgas. Par Adalberta relikvijām tikuši uzdoti divi kaulu komplekti - Polijā un Prāgā.