Aina Ozoliņa

Aina Ozoliņa bija telefoniste Lubānā. 

"Kad 1946. gada 1. aprīlī nošāva šīs apvienības komandieri Pēteri Supi, čeka sāka meklēt apkārtējos atbalstītājus un sakarniekus štāba grupai, Lubānā apcietināja telefonisti Ainu Ozoliņu. Viņa bija pārliecināta, ka čekai neko par mežabrāļiem neizstāstīs.

Taču Stūra mājas kamerā pie Ozoliņas čekisti ielika aģenti, stāsta Turčinskis. Tā bijusi kāda sievietes paziņa no Lubānas. Pēc pratināšanām, kurās Ozoliņa patiešām neko nav pastāstījusi, kamerā visu atklājusi aģentei, kura Ozoliņai paziņojusi, ka līdz tiesas dienai viņu atbrīvo pret parakstu par dzīvesvietas nemainīšanu. «Čeka nekad mūžā nevienu politiski ieslodzīto neatbrīvoja, varēja pārvest uz Centrālcietumu, kur viņi gaidīja savu tiesas dienu,» stāsta vēsturnieks. 

Ozoliņa uzķērusies un teikusi: «Kad tiksi ārā, aizej uz Lazdiņām, pasaki Broņislavai Martuževai, lai viņa pasaka Tērauda grupai mežā, ka es nevienu neesmu nodevusi. Lai viņi turpina cīnīties kā īsti latvieši.» Ar to viņa nodeva Broņislavu un pārējos."

Avots: https://ir.lv/rubrika/vesture/starp-milu-un-nodevibu.213703