Aino Bāliņa
- Dzimšanas datums:
- 03.05.1935
- Miršanas datums:
- 31.05.2023
- Pirmslaulību (cits) uzvārds:
- Lehmusa / Lõhmus
- Papildu vārdi:
- atr. Bāliņa un Karmo
- Kategorijas:
- Dziedātājs, Pedagogs, skolotājs
- Tautība:
- igaunis
- Kapsēta:
- Liiva hauad (Smilšu kapi)
Aino Bāliņa bija Rīgas estrādes orķestra (REO) soliste, pirmā, kura no lielās skatuves uzdrīkstējās dziedāt džezu angļu valodā un ar savu repertuāru kļuva populāra visā toreizējā Padomju Savienībā, kur vien uzstājās Latvijas mūziķi.
Kā Aino Lehmusa dziedātāja dzimusi 1935.gada 3.maijā Igaunijā, kopš bērnības daudz nodarbojās ar sportu, mācījās baletu, tad iestājās Pedagoģiskajā institūtā, lai studētu angļu valodu. Studiju gados viņa sāka dziedāt Tallinas studentu džeza grupā Integrāls. Rīgā viņa ieradās 1955.gadā Tallinas Pedagoģiskā institūta daiļvingrotāju komandas sastāvā, dziedāja draudzības vakarā ar Rīgas Pedagoģiskā institūta studentiem, kur iepazinās ar savu nākamo dzīvesbiedru - pianistu Ermenu Bāliņu.
1956.gadā jauniešu iepazīšanās un mīlestība no pirmā acu uzmetiena vainagojās ar kāzām, viņa pārcēlās uz Rīgu, kur klubos dziedāja džezu angļu valodā, drīz vien Bāliņiem piedzima meita Ilona.
1957.gadā Bāliņa kļuva par Ringolda Ores vadītā Rīgas estrādes orķestra solisti, izpildīja dziesmas no Ellas Ficdžeraldes repertuāra. Veikti latviešu Ores, Raimonda Paula un cittautu autoru ieskaņojumus Latvijas Radio, piemēram, "Lelle", "Janušeks", "Pavasara dziesmiņa", "Kam gaidi, draugs" un citas, taču to ir maz dziedātājas igauniskā akcenta dēļ.
Kopā ar REO Bāliņa ar lieliem panākumiem uzstājas vieskoncertos dažādās PSRS pilsētās. Popularitāti guva ne tikai viņas zemā, samtainā balss, bet arī skatuviskā grācija.
1965.gadā Bāliņa pārcēlās uz Maskavu, lai dziedātu Oļega Lundstrēma džeza orķestri - šī žanra vadošajā kolektīvā bijušajā PSRS.
1970.gadā viņa atgriezās Rīgā, veica virkni ieskaņojumu latviešu un angļu valodā, ilgstoši (1971-1978) dziedāja varietē programmā restorānā "Jūras pērle". Viņas meita Ilona Dreģe (Bāliņa) gāja mātes pēdās, dziedāja grupās "Menuets", "Eolika" un citur līdz 80.gadu vidum.
1979.gadā Bāliņa atgriezās dzimtenē, kur Tallinā strādāja Vello Orumetsa orķestrī līdz 1982.gadam, tad pārtrauca dziedātājas darbu.
Par viņas vīru kļuva dzejnieks un dziesmu vārdu autors Heldurs Karmo (1927-1997), pēdējie gadi savulaik slavenajai dziedātājai aizritēja vientulībā, cīnoties ar veselības problēmām. Neilgi pēc 88.dzimšanas dienas dziedātāja nomira un apglabāta blakus vīram Helduram.
*******
Šī gada 31.maijā mirusi 20.gadsimta vidū Latvijā igauņu izcelsmes dziedātāja Aino Bāliņa (Karmo), aģentūru LETA informēja muzikoloģe Daiga Mazvērsīte, atsaucoties uz Bāliņas meitas Ilonas Dreģes (Bāliņas) sniegto informāciju.
Bāliņa bija Rīgas estrādes orķestra (REO) soliste, pirmā, kura no lielās skatuves uzdrīkstējās dziedāt džezu angļu valodā un ar savu repertuāru kļuva populāra visā toreizējā Padomju Savienībā, kur vien uzstājās Latvijas mūziķi.
Kā Aino Lehmusa dziedātāja dzimusi 1935.gada 3.maijā Igaunijā, kopš bērnības daudz nodarbojās ar sportu, mācījās baletu, tad iestājās Pedagoģiskajā institūtā, lai studētu angļu valodu.
Studiju gados viņa sāka dziedāt Tallinas studentu džeza grupā Integrāls. Rīgā viņa ieradās 1955.gadā Tallinas Pedagoģiskā institūta daiļvingrotāju komandas sastāvā, dziedāja draudzības vakarā ar Rīgas Pedagoģiskā institūta studentiem, kur iepazinās ar savu nākamo dzīvesbiedru - pianistu Ermenu Bāliņu. 1956.gadā jauniešu iepazīšanās un mīlestība no pirmā acu uzmetiena vainagojās ar kāzām, viņa pārcēlās uz Rīgu, kur klubos dziedāja džezu angļu valodā, drīz vien Bāliņiem piedzima meita Ilona.
1957.gadā Bāliņa kļuva par Ringolda Ores vadītā Rīgas estrādes orķestra solisti, izpildīja dziesmas no Ellas Ficdžeraldes repertuāra. Veikti latviešu Ores, Raimonda Paula un cittautu autoru ieskaņojumus Latvijas Radio, piemēram, "Lelle", "Janušeks", "Pavasara dziesmiņa", "Kam gaidi, draugs" un citas, taču to ir maz dziedātājas igauniskā akcenta dēļ.
Kopā ar REO Bāliņa ar lieliem panākumiem uzstājas vieskoncertos dažādās PSRS pilsētās. Popularitāti guva ne tikai viņas zemā, samtainā balss, bet arī skatuviskā grācija, piebilst Mazvērsīte.
1965.gadā Bāliņa pārcēlās uz Maskavu, lai dziedātu Oļega Lundstrēma džeza orķestri - šī žanra vadošajā kolektīvu bijušajā PSRS. 1970.gadā viņa atgriezās Rīgā, veica virkni ieskaņojumu latviešu un angļu valodā, ilgstoši (1971-1978) dziedāja varietē programmā restorānā "Jūras pērle". Viņas meita Ilona Dreģe (Bāliņa) gāja mātes pēdās, dziedāja grupās "Menuets", "Eolika" un citu līdz 80.gadu vidum.
1979.gadā Bāliņa atgriezās dzimtenē, kur Tallinā strādāja Vello Orumetsa orķestrī līdz 1982.gadam, tad pārtrauca dziedātājas darbu.
Par viņas vīru kļuva dzejnieks un dziesmu vārdu autors Heldurs Karmo (1927-1997), pēdējie gadi savulaik slavenajai dziedātājai aizritēja vientulībā, cīnoties ar veselības problēmām. Neilgi pēc 88.dzimšanas dienas dziedātāja nomira, viņa 6.jūnijā apglabāta Tallinas Smilšu kapos (Liiva hauad) blakus vīram Helduram.
Avoti: wikipedia.org, timelesshemingway.com
Nav pesaistītu vietu
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Heldur Karmo | Vīrs | otrais vīrs | |
2 | Ermens Bāliņš | Vīrs | pirmais vīrs | |
3 | Reinholds Bāliņš | Sievas/vīra tēvs | ||
4 | Zdzislavs Romanovskis | Darba biedrs | ||
5 | Олег Лундстрем | Darba biedrs | ||
6 | Ringolds Ore | Darba biedrs | ||
7 | Zigismunds Lorencs | Paziņa |