Alberts Eihelis

Alberts Eihelis dzimis 1912.g. 7. janvārī Cēsu apriņķa Rozulas pagasta Jaunpaukšņos,

• mācījies Rozulas pamatskolā un Cēsu ģimnāzijā,
• no 1927.g. jūnija bija skauts,
• no 1933.g. septembra dienēja Latvijas republikas armijā,
• 1934.g. beidza virsnieku vietnieku kursus, bija Latviešu Zemnieku savienības biedrs,
• kopš 1936.g. februāra – 10. Cēsu aizsargu pulka sporta kluba biedrs,
• 1939.g. – galvenā grāmatveža vietnieks Latvijas darba savienības pārvaldē.

  Eihelis par Kuldīgas apriņķa priekšnieku pārcelts ar 1943.g. 20. aprīli.

1944.g. 20. aprīlī, būdams policijas majors un Liepājas apriņķa priekšnieks, viņš apbalvots ar 2. pakāpes Kaujas nopelnu krustu .

Apsūdzēts Otrā pasaules kara noziegumos, tai skaitā Audriņu nodedzināšanā  Latvijas PSR tiesa 1965. gadā notiesāja Eiheli aizmuguriski un piesprieda nāves sodu,

***

Tiesas priekšsēdētāja vietnieks V. Kauke nolasīja spriedumu. Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas vārdā Albertam Eihelim, Boļeslavam Maikovskim, Haraldam Puntulim, Jāzepam Basankovičam un Jānim Krasovskim piespriests augstākais soda mērs - nāves sods nošaujot, 

***

1965.g. pēc Latvijas PSR KK 59. p. 1 dajas par Dzimtenes nodevību apsūdzēts: Eihelis, Alberts Jāņa d., dzimis 1912. gadā, Latvijas PSR, bijušā Cēsu apriņķa Rozulas pagastā, latvietis, precējies, dzīvo Vācijas Federatīvajā Republika, Karlsrue, Neireitā, am Waid 5 pie Klamvegas 

***

Miris Rietumvācijā

***

no PSRS okupācijas laika materiāliem:  

Liecinieka Jāņa Veides 1964.g. 3. septembra nopratināšanas protokolā rakstīts, ka 1941.g. 1. jūlijā no aizsargu štāba, policijas, armijas un Pērkonkrusta organizācijas vadošajiem darbiniekiem izveidojās Latvijas pašaizsardzības štābs ar pulkvedi Skaistlauku priekšgalā. Tās štābs Latviešu biedrības ēkā tanī laikā bija augstākais civilās varas orgāns Latvijā. Vācu okupācijas varu pārstāvēja 122. SS divīzijas komandieris, ģenerālmajors Štālekers. 1. jūlijā J. Veidi štābs iecēla par Rīgas apriņķa priekšnieku.   Viņš jau jūlija pirmajās dienās štābā saticis Eiheli, kurš bija ģērbies aizsargu kapteiņa formā un pastāstīja, ka strādā Rīgas prefektūras operatīvajā grupā. Tā sastāvēja no Arāja vienības un politiskās policijas. Abas šīs vienības veica padomju pilsoņu apcietināšanu un kratīšanu visā Latvijas teritorijā . Jāzeps Vadzis – Jesinskis, bijušais Latvijas policijas darbinieks, vācu okupācijas perioda sākumā nozīmēts par Rēzeknes apriņķa priekšnieka palīgu cenu pārraudzības un krimināllietās, 1965.g. 8. jūnijā liecināja, ka Eihelis bija vidēja auguma, paresns, platiem pleciem, iesarkaniem matiem, sārtu seju, precējies, bērnu pirmajos okupācijas gados viņam nebija .  

Rīgas apriņķa policijas iecirkņa priekšnieks Gulbis Jesinskim stāstījis, ka jau pašā vācu okupācijas laika sākumā Eihelis Rīgā kopā ar fašistiskās organizācijas “Pērkoņkrusts” locekļiem piedalījies ebreju nošaušanā, pie kam Eihelis ebrejus šāvis ar mašīnpistoli. Par šiem “nopelniem” viņš arī iecelts par Rēzeknes apriņķa priekšnieku.  

Eihelis bija lepns, iedomīgs un godkārīgs cilvēks. Viņš Rēzeknes apriņķī rīkojās kā diktators, parasti uzvedās bravūrīgi. Viņā bija stipri attīstītas sadista – slepkavas tieksmes, jo viņš ar labpatiku runāja par cilvēku slepkavībām, ko masveida apmēros viņa vadībā veica policija.   Eiheļa sirdsdraugi bija Puntulis un Varakļānu policijas iecirkņa priekšnieks . Policijas pārvaldes darbinieki runāja, ka Puntulis savā iecirknī sazadzies ebreju mantas, un daļu no tām uzdāvinājis Eihelim. Šie darbinieki arī stāstīja, ka Eihelis pavēlējis nošaut Rēzeknes advokāta, ebreja Mihailova atraitni – zobārsti un meitu - ģimnāzisti, kuras bija pieņēmušas pareizticību.  

Viņas tikušas nošautas pat pēc čigānu šaušanas, jo bijušas bagātas, un Eiheli interesējusi viņu manta .  

Bijušais 1. iecirkņa policists Antons Žukovskis, nopratināts 1965.g. 14. janvārī. Eihelis vispār bija naidīgi noskaņots pret Latgales iedzīvotājiem, ne tikai pret krieviem un poļiem, bet arī pret pašiem latgaliešiem.   Viņš personīgi dzirdēja: Eihelis reiz izteicās, ka Latgalē neesot neviena kārtīga cilvēka un ka viņš visus Latgales iedzīvotājus pa vienam vien nošaušot.  

Arī 2. policijas iecirkņa palīgs Zambrāns reiz, būdams iedzēris, man izteicās, ka Eihelis esot ļoti nežēlīgs cilvēks, un nosauca viņu par “neredzētu briesmoni” .  

Kādā ebreju šaušanas akcijā Ančupānu kalnos nošauto drēbju kaudzē tika atrasts kāds ebrejs, kurš tur bija noslēpies. Eihelis, saniknots par šādu viltību, pavēlēja, lai ebrejam tiktu izpildīts trīskāršs nāvessods, vispirms šaujot kājās, tad – gurnos, un visbeidzot – galvā. Ebrejs mira lielās mokās .  

Bijušais 1. iecirkņa policists Aleksandrs Reidzāns liecināja: 1941.g. beigās priekšnieka vietnieks Zambrāns viņam stāstījis, ka vācieši par piedalīšanos zirgu zādzībā Eihelim likuši arestēt dažus čigānus, bet viņš ar policistiem arestējis visus Rēzeknes apriņķa čigānus .   Viņus ieslodzīja kādā namā Ludzas ielā. Pēc tam Eihelis uz savu galvu, bez jebkāda vāciešu norādījuma, licis policistiem visus arestētos čigānus nošaut. Zambrāns arī teicis, ka Eihelim no vāciešiem bijušas nepatikšanas par čigānu nošaušanu .  

2. iecirkņa kancelejas darbinieki runāja, ka Eihelis ir ļoti enerģisks savu dienesta pienākumu pildīšanā, nesaudzīgs un neatlaidīgs pret vietējiem iedzīvotājiem, kas ar savu darbību kaitē vācu okupācijas varai vai atsakās pildīt tās pavēles. Ļoti enerģisks viņš esot ebreju iznīcināšanā, kurā arī pats piedaloties . Maikovskis teica, ka Eihelis esot pārcelts citā amatā tamdēļ, ka neesot bijis sevišķi padevīgs vācu okupācijas iestādēm, atsevišķos gadījumos apstrīdot to rīkojumu likumību un dažreiz atteicies tos izpildīt kā nelikumīgus .    

***

Dzimis 1912. gadā Cēsīs.

Militārs darbinieks (Cēsu aizsarga pulka adjutants) 26.9.1941-1943- Rēzeknes apriņķa priekšnieks
Laikraksta "Rēzeknes Zīņas" izdevējs.

Apsūdzēts Otrā pasaules kara noziegumos, tai skaitā Audriņu nodedzināšanā  Latvijas PSR tiesa 1965. gadā notiesāja Eiheli aizmuguriski un piesprieda nāves sodu,

***

Tiesas priekšsēdētāja vietnieks V. Kauke nolasīja spriedumu. Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas vārdā Albertam Eihelim, Boļeslavam Maikovskim, Haraldam Puntulim, Jāzepam Basankovičam un Jānim Krasovskim piespriests augstākais soda mērs - nāves sods nošaujot, 

***

1965.g. pēc Latvijas PSR KK 59. p. 1 dajas par Dzimtenes nodevību apsūdzēts: Eihelis, Alberts Jāņa d., dzimis 1912. gadā, Latvijas PSR, bijušā Cēsu apriņķa Rozulas pagastā, latvietis, precējies, dzīvo Vācijas Federatīvajā Republika, Karlsrue, Neireitā, am Waid 5 pie Klamvegas 

***