Aleksandrs Borodins

Gruzīnu- krievu izcelsmes cariskās Krievijas ķīmiķis, komponists, sabiedriskais darbinieks.

Aleksandrs Borodins dzimis Sanktpēterburgā 1833. gada 31 oktobrī  (12 novembrī), kā 62 gadus vecā Imeretijas kņaza Lukas Gedianova (Gedevanišvili, 1772-1840), un 25 gadus vecās kalpones Avdotjas Antonovas ārlaulības dēls. 

Kā tajos laikos bija pieņemts gadījumos, ja tēvs savu ārlaulības bērnu neatzīst. jaundzimušais  tika reģistrēts kā kņaza kalpa, dzimtcilvēka Porfīra Borodina un viņa sieva Tatjanas dēls.

Līdz 8 gadiem zēns skaitījās sava tēva dzimtcilvēks, taču pirms savas nāves 1840. gadā, kņazs  atbrīvoja Aleksandru no dzimtbūšanas un viņam kā arī bijušai mīļākajai Avdotjai nopirka četrstāvu māju Pēterburgā.  Avdotja Antonova tai pašā laikā tika saprecināta ar kara ārstu Kleineki.

XIX gadsimta pirmajā pusē ārlaulības sakari netika reklamēti, tāpēc zēns tika reģistrēts kā Avdotjas brāļadēls.

Neskatoties uz izcelsmi un sabiedrisko stāvokli, zēns tomēr guva lielisku izglītību- sākumā mācoties mājās, vēlāk ģimnāzijā kur studējis arī vācu un franču kultūru, mūziku un dabazszinības.

Vecāki jau bērnībā atklāja Aleksandra muzikālo talantu, - 9 gadu vecumā viņš sarakstīja savu pirmo skaņdarbu- polku «Helēna».

Jau no bērnības viņš mācījās spēlēt mūzikas instrumentus - jau no 8 gadu vecuma flautu un klavieres, un no  13 gadiem arī  - čellu.

Tajā pašā Aleksndrs sacer savu pirmo nopietno skaņdarbu - Koncertu flautai un klavierēm.

Jau agrā vecumā- ap  10 gadiem, zēns sāka interesēties par ķīmiju, kura kļūs par pamatnodarbi visam viņa mūžam.  Zēna izcelsme traucēja viņam pieeju izglītībai un pētījumiem, tādēļ māte bij spiesta izmantot amatpersonu uzpirkšanu, lai zēnu pierakstītu kā Ņovotoržskas 3. tirgotāju ģildes atvasi. Tas deva tiesības zēnam pabeigt vidusskolu un turpināt izglītību universitātē.

Jau 1850. gada vasarā "tirgiotāju ģildes pārstāvis" spēja nokārtot visus Pēterburgas ģimnāzijas eksāmenus un iestājās kā brīvklausītājs Pēterburgas Medicīnas-ķirurģijas akadēmijā, kuru absolvēja  1856 gada decembrī.

1857 gada martā, jaunais mediķis tika iecelts palīgu kādā militārā hospitālī, kur viņs iepazīstas ar citu mūziķi- tobrīd leitnantu Modestu Musorgski.

1858. gadā  viņš tika nosūtīts zinātniskā ekspedīcijā izpētīt minerālūdens sastāvu kādā kūrortā. Borodina ziņojums par darbu, tika publicēts laikrakstā "Moskovskie Vedomosti", un kā viens no pirmajiem balneoloģiskajiem pētījumiem padarīja Borodinu pazīstamu ķīmiķu un mediķu aprindās.

1859. gadā, lai pilnveidotu ķīmijas zināšanas  Borodins devās uz Vāciju (University of Heidelberg).

1860. gada septembrī kopā ar savu skolotāju, ķīmiķi Ziņinu un draugu Mendeļejevs piedalījās slavenajā Starptautiskajā Ķīmiķu kongresā Karlsrūē.

Šajā kongresā tika  skaidra definēti  "atomu", "atommasas" un "molekulu" jēdzieni, kas bija pagrieziena punkts modernās ķīmijas attīstībā.

1860 rudenī Borodins un Mendeļejevs bijis Dženovā un Romā,

Vēlāk Mendeļejevs atgriezās Heidelbergā, bet  Borodins devās uz Parīzi, kur viņš pavadīja ziemu

Parīzē Borodins nodarbojās gan ar  zinātni, apmeklēt bibliotēku, klausoties lekcijas, ko slaveni zinātnieki.

1861. gada pavasarī Borodins atgriezās Heidelbergā.

Šeit ,1861. gada maijā, viņš tikās ar Jekaterinu Protopopovo - jaunu sievieti, kurā Vācijā ārstējās no hroniskā elpošanas slimībām. Jekaterina bija brīnišķīga pianiste ar absolūto dzirdi un drīz kļuva par Borodina līgavu, kopā iepazīstot Šūmaņa, Šopēna, u.c. mūziķu daiļradi.

Taču rudenī Jekaterinas veselība pasliktinājās un viņiem nācās pārcelties uz dienvidiem uz Pizu, kur Borodins turpināja zinātnisko darbu.

1862. gadā pāris atgriezās Krievijā, taču Jekaterina palika Maskavā pie mātes, savukārt Borodins kļuva par ķīmijas profesoru Pēterburgā, jo tur viņš varēja saņemt labu atalgojumu, dzīvokli u.c. privilēģijas.

1863. gadā pāris beidzot apprecas

1868.g. Borodins ieguva ārsta grādu, pēc ķīmiskās izpētes un disertāciju par tēmu "Par fosforskābes un arsēnskābes toksikoloģisko aspektu."

Paralēli zinātniskajam darbam, pēc jau pēc akadēmijas beigšanas un iepazīšanās ar Balakirevu, Borodins nokļūst “Varenajā kopā”;- krevu mūziķu neformālā apvienībā, kuras mērķis ir attīstīt krievu mūziku, balstoties uz tautas daiļradi;

Borodins sacerēja tekstus savām romancēm; galvenais viņa mūzikā ir melodija;

Mūzikai raksturīgs plašums, nesteidzīga attīstība, spēcīgi tēli.

Miris Pēterburgā, no infarkta.

Apglabāts Tihvinas kapos