Aleksandrs Kaljostro

Aleksandrs Kaljostro,arī Kaļostro vai Kaliostro (itāļu: Alessandro Cagliostro). Īstajā vārdā — Džuzepe Balzamo, bija sicīliešu avantūrists, mistiķis, "dziednieks" un "pareģis".

Kurzemes hercogistes galvaspilsētā, Jelgavā nodibinājis tā sauktās brīvmūrnieku ēģiptiešu rituāla adopcijas ložas vīriešiem un sievietēm un kļuva par Jelgavas adopcijas ložu lielmeistaru.

Lai gan viņa darbība uzskatāma par tipisku krāpniecību un avantūrismu, Latvijā tā nav vērtējama viennozīmīgi, jo paralēli blēdībām, tā pastiprināja Eiropas "apgaismības" ideju izplatību, tai skaitā šķiru vienlīdzības, emancipācijas ideju izplatību.

Dzimis Sicīlijā audumu tirgotāju ģimenē kā Džuzepe Balzamo, viņš pamatizglītību guva vietējā baznčas skolā, bet vēlāk klosterī, kur pie kada mūka iepazinās ar ķīmijas (alķīmijas0 pamatiem. No abām skolām padzīts par nesekmību, nepietiekamu dievbijību un uzdzīvi. Pēc skolu pamešanas kādu laiku Palermo nodarbojies ar sīkām blēdībām - viltotu "paslēpto dārgumu karšu" izgatavšanu un tirgošanu, "brīnumlīdzekļu" pret dažādām kaitēm izplatīšanu un līdzīgām. 

Pēc Palermo "perioda", Balzamo ieradās Mesīnā, kur dzīvoja kāda viņa tante, kuras uzvārds bija Kaliostro. Pēc tantes nāves, avantūrists Balzamo pieņēma viņas uzvārdu un "piešķīra" sev grāfa titulu. Mesīnā Kaljostro iepazinās ar kādu turīgāku vietējo alķīmiķi un viņi kopīgi apceļoja Ēģipti un Sīriju, no kurām ar Maltas ordeņa lielmeistara ieteikuma vēstuli ieradies Neapolē.

Vēlāk nodarbojies ar alķīmiju un gaišredzību un apceļojis visu Eiropu.

1777.gadā viņš bija iniciēts Londonas ložā „Espérance” un 1779. gadā ieradās Jelgavā, lai nodibinātu tā sauktās ēģiptiešu rituāla adopcijas ložas vīriešiem un sievietēm un kļūtu par Jelgavas adopcijas ložu lielmeistaru.

Aizrāvies ar rozenkreiciešu misticismu, Kaljostro virs brīvmūrnieku rituāla trīs pirmajiem grādiem izveidoja īpašu ēģiptiešu rituālu, kuram bija jāizplata un jāiemūžina maģiskās nodarbes. Savos "maģiskajos" seansos Kaljostro kā vidutājus parasti izmantojis jaunu zēnu vai meiteni.

Tālāk devies uz Sv.Pēterburgu, no tās 1780. gadā atpakaļ caur Jelgavu uz Varšavu.

1789.gadā Romā apcietināts par sakariem ar franču revolūcijas vadoņiem, notiesāts uz nāvi,

Romas pāvests spriedumu nomainījis ar mūža ieslodzījumu cietoksnī, kur viņš miris 1795. gadā.

Kaljostro Jelgavā

Par Kaljostro galvenajiem sabiedrotajiem kļuva Jelgavas ložas “Trois Epées couronnées” meistars grāfs Kristofers Georgs Dītrihs fon Mēdems un viņa brāļameita dzejniece Elīza fon der Reke (von der Recke, 1754-1833), kuras grāmata „Ziņojums par bēdīgi slavenā Kaljostro uzturēšanos Jelgavā 1779. gadā un viņa maģiskajām operācijām” 1787. gadā kļuva par bestselleru vāciski lasošo cilvēku lokā ne tikai Vācijā, bet arī pārējā Eiropā.

Kaljostro kopā ar savu sievu Serafinu Jelgavā uz agrāko ložu bāzes izveidoja divas ēģiptiešu mūrnieku adopcijas ložas sievietēm un vīriešiem - “Loge d’Adoption Trois Couers couronnés” un “Loge d’Adoption Trois Epées couronnées”. No mūsdienu viedokļa nav šaubu, ka Kaljostro bija talantīgs hipnotizētājs un viņam piemita izcils psihiskais spēks, kuru viņš pats atzinās nesaprotam.

Pratināšanas laikā viņš deva fantastiskas liecības par savu uzturēšanos Jelgavā un tur pieredzēto. Jelgavā, kas pēc viņa liecībām gan atrodoties Frankfurtes tuvumā, viņš esot iepazinies ar diviem iluminātu ordeņa vadoņiem, kas viņu aizveduši ārpus pilsētas uz kādu telpu pazemē, kur „tikusi atvērta metāla kaste pilna ar papīriem un no tās izņemta grāmata. No tās ticis nolasīts slepenības zvērests, kas sācies ar vārdiem: „Mēs, Templiešu lielmeistari …” Tas bijis rakstīts ar asinīm. Grāmata iezīmējusi viņu plānus, kas ietvēruši arī uzbrukumu Romai”.

Kaliostro pratinātājiem atklāja, ka tiem bijusi nauda Amsterdamas, Roterdamas, Londonas, Dženovas un Venēcijas bankās, un 20 000 ložas (!) visā Eiropā un Amerikā, un, ka to biedri kalpojuši katrā Eiropas galmā. Kaljostro esot saņēmis uzdevumu doties uz Strasbūru, lai nodibinātu nepieciešamos kontaktus franču revolūcijas uzsākšanai. Pret šīm pratināšanas laikā izspiestajām Kaliostro liecībām ir jāvērtē ļoti kritiski, bet tās nepārprotami liecina, cik lielu nozīmi viņa atmiņās vēl pēc desmit gadiem ieņēma Jelgava kā noslēpto Templiešu ordeņa bagātību un sazvērestību atslēgas vieta.