Aleksandrs Jūlijs Mežciems

LKOK nr.3/1695

Ārsts-kapitāns 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā.

* 1891. g. 4. aprīlī Trikātas pagastā.

+ 1960. g. 3. maijā Volverhemptonā, Lielbritānijā.

Apbalvots par to, ka 1917. g. 12. janvārī pārcēla pārsienamo punktu no 3 verstīm uz 400 soļiem no priekšējās kaujas līnijas un, redzēdams, ka kaujas laukā paliek daudz ievainoto, zem uguns ar vairākiem sanitāriem pielīda ievainotajiem un daudzus izglāba. Ordenis piešķirts 1924. gadā.

Dzimis 1891. g. 4. apr. Trikātā. Izglītojies Palsmanes draudzes skolā, Rīgas Aleksandra ģimnāzijā. Beidzis Tērbatas universitātes Medicīnas fakultāti. 

1914. g. jūl. iestājies Krievijas Sarkanā Krusta dienestā un dienējis frontes pārsiešanas punktā 30. divīzijā. 1915. g. dec. iedalīts 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonā, tā sastāvā piedalījies daudzās kaujās.

1916. g. decembrī ieguvis medicīnas doktora grādu.

Par kauju nopelniem apbalvots ar

• Staņislava II, III šķiras,
• Annas II,
• Annas III, šķiras ordeņiem.
• Jura krusta IV šķiras,
• 3 Jura medaļām.

1917. g. beigās no armijas izstājies. 

1917. g. 12. janv. pie Ložmetējkalna, kad kaujās ievainotajiem draudēja nāve stiprā sala dēļ, Mežciems pēc paša ierosmes pārcēla pārsiešanas punktu 400 soļu attālumā no priekšējās līnijas, tur sniedza palīdzību par spīti briesmām.

Kad 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulks sāka atkāpties un liela daļa smagi ievainoto nespēja tam sekot, zem iznīcinošas ienaidnieka uguns kopā ar vairākiem sanitāriem glāba no nosalšanas vai gūsta daudz karavīru. 

1917. g. beigās - 1918. g. jūl. ordinators Tērbatas universitātē, klīnikā, pēc tam devies uz Arhangeļsku, kur iestājies Ziemeļkrievijas flotē, vecākais ārsts uz karakuģa "Jaroslavna".

1918. g. dec. ar šo kuģi devies uz Franciju pēc medikamentiem. Kādu laiku strādājis Francijas kara slimnīcās. 1919. g. pavasarī atgriezies Latvijā. 

1919. g. jūn. iestājies Studentu rotā, aug. nozīmēts par Liepājas lazaretes vecākā ārsta palīgu.

1920. g. paaugstināts par pulkvedi-leitnantu, iecelts par vecāko ārstu. 

Jau no 1921. g. 1. janv. ķirurgs asistents LU. Strādājis Rīgas pilsētas 1. slimnīcā.

Līdz 1932. g. vecākais ārsts 5. Rīgas aizsargu pulkā.

Vēlāk galvenais ārsts Vispārējā apdrošināšanas biedrībā.

1922-1940. g. prof. J. Alkšņa vadītās LU ķirurģijas klīnikas asistents.

1944. g. izceļojis uz Vāciju, kur strādājis bēgļu nometnēs.

1947. g. emigrējis uz Angliju, dzīvojis Birmingemā.

Miris 1960. g. 3. maijā Volverhemptonā.