Alfons Bērziņš

Alfons Bērziņš bija latviešu ātrslidotājs. Ar sportu sācis nodarboties 1932. gadā. Trenējies pie Alberta Rumbas un Roberta Vithofa. Pārstāvējis "Universitātes sportu". Piedalījies 1936. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs.

4. Ziemas Olimpiskajās spēlēs augstāko vietu ieņēma 500 m distancē (14. vieta), vēl bija 18. vietā 1500 un 5000 m distancēs, kā arī 19. vietu 10 000 m distancē.

1938. gadā pabeidza mācības Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijā. Studēja LU Inženierzinātņu fakultātē.

1939. gada Pasaules čempionātā ierindojās otrajā vietā daudzcīņā (izcīnīja uzvaru 10 000 m distancē).

Kļuva par Eiropas absolūto čempionu 1939. gadā, kad čempionāts norisinājās Rīgā. Astoņas reizes kļuva arī par Latvijas čempionu.

1944.gadā iesaukts Latviešu leģionā,  vada komandieris zenītartilērijas divizionā.

1945.gadā arestēts par dezertēšanu no Sarkanās armijas, līdz 1955.gadam bija ieslodzījumā KPFSR.

1955. gadā viņš atgriezās Rīgā. Vienu gadu strādāja par treneri. Viena no viņa ievērojamākajām audzēknēm bija Lāsma Kauniste,  bija tās pirmais treneris.

Bijis precējies ar kalnu slēpotāju Mirdzu Martinsoni, kura 2.pasaules kara beigās aizbrauca no Latvijas. 

Otrā laulība ar Olitu Bērziņu. Dēli - Ingvars un Indulis.

Sasniegumi:

1939.gadā Eiropas absolūtais čempions un pasaules vicečempions ātrslidošanā. Starts pasaules čempionātos daudzcīņā:

• 1936.g. - 8.vieta,
• 1937.g. - 9.vieta,
• 1938.g. - 4.vieta,
• 1939.g. - 2.vieta (1.vieta 10 000 m - 19:19,5).

1.vieta neoficiālajā pasaules čempionātā 1940.gadā. Starts Eiropas čempionātos daudzcīņā:

• 1938.g. - 12.vieta,
• 1939.g. - 1.vieta (2.vieta 500 m - 45,3 s; 3.vieta 1500 m - 3:08,1; 1.vieta 3000 m - 5:15,5; 1.vieta 5000 m - 9:23,9).

Seškārtējs Latvijas meistars (1935.-1940.g.), Latvijas PSR čempions (1941.g.), okupētās Latvijas meistars (1942.g.). Personiskie rekordi: 500 m - 42,9 s (1938.g.), 1000 m - 1:29,1 (1940.g.), 1500 m - 2:16,4 (1938.g.), 3000 m - 4:57,3 (1940.g.),5000 m - 8:32,1 (1940.g.), 10 000 m - 17:47,2 (1940.g.)

---

Pirms Austrālijas apmeklējuma Rīgā aizsaulē aizgājis kādreizējais Eiropas meistars ātrslidošanā Piedaloties lielam izvadītāju pulkam 22. decembrī Rīga zemes klēpī guldīts kādreizējais Eiropas meistars ātrslidošanā Alfons Bērziņš. Pāris nedēļas pirms savas nāves viņš saņēma atļauju apmeklēt savu māsu Melburnā, Austrālijā. Šis apciemojums būtu radījis lielu saviļņojumu Austrālijas latviešu saimē. Alfona Bērziņa nāves cēlonis - plaušu vēzis. Par to nav jābrīnās, jo desmit gadus no savas dzīves A. Bērziņš pavadīja ieslodzījumāPadomju savienības vergu nometnēs.

Alfons Bērziņš dzimis 1916. ga da 7. novembrī Rīgā. Bez viņa ģimenē vēl bija divas meitas, no kurām viena - Hermīne Preisa tagad dzīvo Melburnā. Ar ātrslidošanu Alfons sāka nodarboties jau 12 gadu vecumā, priekšzīmi smeļoties no toreizējā Latvijas meistara un rekordista Alberta Rumbas. Pirmos panākumus Bērziņš guva 1932.gadā, izcīnot Latvijas jaunatnes meistara titulu, bet 1935.g. viņš jau ir Latvijas meistars. Bērziņa īpašumā pakāpeniski pāriet visi Latvijas rekordi ātrslidošanā, atskaitot 1000 m distanci, kur meistartitulu paturēja Pēteris Strods. Kaut ziemas olimpiskajās spēlēs 1936. gada Garmišpartenkirhenā Bērziņš panākumus neguva, tās viņam tomēr deva labu skolu stila un tehnikas izkopšanā. Lielu gandarījumu Bērziņam deva uzvara pār vienu no slavenākajiem pasaules ātrslidotājiem somu Tumbergu starptautiskās sacensībās 1936.gadā Rīgā. Sekoja starti Davosā, Oslo, Helsinkos. Lielā diena pienāca 1939. gada 4. un 5. februārī, kad Rīgā risinājās Eiropas meistarsacīkstes ātrslidošanā un par 41. Eiropas meistaru kļuva Alfons Bērziņš. Latvijas karogam paceļojies uzvaras mastā, 10.000 skatītāju dziedāja Latvijas himnu. Aiz Bērziņa šajās sacīkstēs palika tādas slavenības kā Matisens un Birgers Vaseniuss. Pāris nedēļās vēlāk, kad Helsinkos risinājās pasaules meistarsacīkstes, paklupiens 1500 m slidojumā atņēma Bērziņam izredzes kļūt par pasaules meistaru. Meistartitulu izcīnīja soms Birgers Vaseniuss, kas gadu vēlāk krita somu-krievu Ziemas karā. Viss tas pieder pagātnei.

Alfona Bērziņa tēvs un māte atdusas Foknera kapsēta Melburnā. Lai lielajam sportistam vieglas smiltis dzimtās zemes kapu kalniņā. (Austrālijas latvietis, 22.01.1988)