Alfons Ķišķis
- Dzimšanas datums:
- 26.08.1910
- Miršanas datums:
- 19.06.1994
- Kategorijas:
- 2. Pasaules kara dalībnieks, Agronoms, Arhitekts, Dārzkopis, GULAGa gūsteknis, Leģionārs
- Tautība:
- latvietis, lietuvietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Dzimis Žeimē Kauņas guberņā, miris Viļņā. Ainavu arhitekts, agronoms
1936.gadā beidzis Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultāti un sācis strādāt Lauksaimniecības ministrijas dārzkopības nodaļā. Vienu gadu papildinājies Anglijā, Bristolē. 1940.gadā atlaists no darba.
Vācu okupācijas laikā vadījis Pūres izmēģinājuma staciju. 1944.gada martā parakstīja Latvijas Centrālās padomes memorandu. Mobilizēts Latviešu leģiona izlūku bataljonā, divas reizes abalvotas ar Dzelzs krustu. 1948.gadā apcietināts un notiesāts spaidu darbos Irkutskas apkārtnē. Latvijā atgriezās 1956.gadā. Strādāja Pūrē, no 1961.gada Latkomunprojekta institūta nodaļā Jūrmalā. Atlaists no darba par to, ka nosaucis jaunu tulpju šķirni Eizenhauera vārdā, 1967.gadā bija spiests pārcelties uz Lietuvu.
***
1965. gadā atklāja piemiņas vietu pie bijušā Rēzeknes cietuma, bet astoņus gadus vēlāk netālu no Rēzeknes esošajos Ančupānu kalnos pēc arhitekta Alfona Kišķa (1910–1994) projekta izveidoto memoriālu, kura centrālās statujas "Māte-Ābele" autore bija tēlniece Rasa Kalniņa–Grīnberga (1936).
Avoti: wikipedia.org
Nav pesaistītu vietu
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Ernests Laumanis | Cīņu biedrs |
02.01.1942 | Audriņi. Vācu "kreiso"- nacionālsociālistu politikas noziegums Latgalē
Rēzeknes apriņķī vācu nacionālsociālistu okupācijas spēki saņēma gūstā un ievietoja Rēzeknes cietumā piecus padomju okupantu karavīrus. Viņiem izdevās bēgt no cietuma, nokļūt līdz Audriņu ciema nomaļākai Aņisjas Glušņovas mājai, kurā viņi tika paslēpti. Drīz vien slēptuvi atklāja. Īsā apšaudē bojā gāja viens policists, otrs aizbēga un ziņoja apriņķa policijas priekšniekam Eihelim, kurš kopā nekavējoties saformēja policistu bataljonu, ieradās Audriņos.