Alfreds Grāvelsiņš
- Dzimšanas datums:
- 13.07.1921
- Miršanas datums:
- 23.02.1946
- Papildu vārdi:
- Grāvelstiņš
- Kategorijas:
- Nacionālais partizāns, mežabrālis
- Kapsēta:
- Brāļu kapi pie bij. mžs. Dzelzkalnu mājām
Dzimis Dikļos.
Puzes - Piltenes "meža brāļi" darbojās samērā piesardzīgi. Būdami diezgan ievērojamā skaitā, viņi apmetās Kurzemes ziemeļrietumu daļā. Labvēlīgus apstākļus tam radīja lielie Ugāles - Dundagas - Zūru - Zlēku meža masīvi.
Puzes - Piltenes partizānu grupu, kas bāzējās Zūru meža masīvā, tajā laikā vadīja Kārlis Brīvnieks. Viņa rīcībā bija vairāk nekā 40 vīru, kas bija izvietoti Zūru meža masīva centra bunkuros. "Meža brāļi" dzīvoja noslēgti. Ar ārpasauli viņus saistīja sakari un vienības avīzes "Kurbads" eksemplāri, ko viņi izplatīja tautā.
1946.gada 23.februārī apmēram bataljonu liela čekas speciālā karaspēka vienība, kas atbrauca automašīnās, ielenca partizānu nometni. Bija dziļš sniegs, sals sasniedza -30 grādus. Pēc pēkšņā uzbrukuma partizāni, būdami pat nepietiekami apģērbti, bija spiesti atšaudīties un atkāpties. Drosmīgais partizāns Pēteris Šāvējs, iedams pa dziļo sniegu visā augumā, bez ieroča nesis vēl arī radio un "Kurbada" materiālus. Okupantu ložmetēja kārta ķēra viņu vēderā. Ievainotais lūdzis, lai viņu nošauj.
Roberts Krastiņš izdarīja viņa pēdējo lūgumu. Tūlīt ienaidnieka lode izdzēsa arī Krastiņa dzīvību. Smagi ievainoja Albertu Grāvelstiņu. Viņš nošāvās pats.
Eduards Trapāns ievainots izgāja no ielenkuma.
Izlaušanās laikā pulkvedis Rūdolfs Opmanis stāvējis piespiedies pie lielas egles stumbra. Kad kāds partizāns pieskārās viņa plecam, pulkvedis sabruka jau miris. Pulkvedis Opmanis nebija uzņēmies šīs grupas vadību aizbildinoties, ka nepazīstot vietējos apstākļus.
Uz kvartālstigas krustojuma bija novietoti divi ložmetēji. Partizāni caur egļu biezo jaunaudzi piezagās tiem klāt un ar mašīnpistoļu kārtām iznīcināja ložmetēju apkalpes. Un ceļš vaļā. Uz nākošās stigas priekšā čekistu ķēde. Partizāni, slēpjot pēdas, kas nodevīgi palika sniegā, sadalījās. Daļa aizgāja uz Kabiles grupu.
Alfrēds Krūziņš un Ēriks Vangrovs uz Ventspils pusi. Liela daļa partizānu šķērsoja dzelzceļu un šoseju. Pāri Rindas upei tie nonāca Puzes "Betmejos".
Saimnieks Einārs Anderšmits ragavās aizveda ievainotos un ložmetēju uz meža siena šķūni. Rēboku ģimene no tuvējām "Purmaļu" mājām sniedza "meža brāļiem" nesavtīgu palīdzību.
Sadursmes vietā palika kritušie partizāni: pulkvedis Opmanis, Pēteris Šāvējs, Jānis Sēkliņš, Rūdolfs Kļava, Alfrēds Grāvelstinš, mežkopis Bruno Auers, Maksis Ķērpe un Roberts Krastiņš. Seši no viņiem tika apbedīti kaujas vietā Zūru mežā tā sauktajā "Vārnu Valkā", kur 1992.gada 20.jūnijā tika atklāts un iesvētīts piemineklis kritušajiem cīnītājiem.
Jāņa Vasiļevska materiāli
Nav pesaistītu vietu
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 | Bruno Auers | Cīņu biedrs | ||
| 2 | Maksis Ķierpe | Cīņu biedrs | ||
| 3 | Pēteris Šāvējs | Cīņu biedrs | ||
| 4 | Jānis Sēkliņš | Cīņu biedrs | ||
| 5 | Ludolfs Kļava | Cīņu biedrs | ||
| 6 | Roberts Krastiņš | Cīņu biedrs | ||
| 7 |  | Rūdolfs Opmanis | Cīņu biedrs |
23.02.1946 | Zūru kauja
Nevienlīdzīgās cīņas pret padomju otrreizējo okupāciju pēc 2. Pasaules kara ilga līdz pat 1956.-57. g. Viena no šādām kaujām notika Zūru mežniecībā, pie "Vārnu valka", netālu no Dzelzkalnu mežsarga mājām.