Alfrēds Lejnieks
- Dzimšanas datums:
- 10.05.1893
- Miršanas datums:
- 30.10.1943
- Kategorijas:
- LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Militārpersona, karavīrs
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
LKOK nr.3/759
Lejnieks, Alfrēds
Leitnants Kurzemes izlūku bataljonā.
* 1893. g. 10. maijā Liepājā.
+ 1943. g. 30. oktobrī izsūtījumā. Vieta nav zināma.
[]
Apbalvots par 1919. g. 18. un 19. oktobra cīņām pie Jaunjelgavas.
1941. gadā deportēts.
LEJNIEKS ALFRĒDS Pētera dēls
Kurzemes izlūku bataljona leitnants.
Ordenis piešķirts 1921. gadā
Dzimis 1893. g. 17. dec. Liepājā. Izglītojies Rīgas pilsētas Suvorova skolā.
Krievu armijā iesaukts 1914. g. sept., beidzis jātnieku kursus Frīdrihshamā Somijā, iedalīts 1. Donas kazaku pulkā kā jaunākais uradņiks. Piedalījies kaujās Austrumprūsijā pie Mazuru ezeriem. apbalvots ar 2 Jura krustiem. 1915. g. janv. ievainots. Pēc izveseļošanās pārcelts uz 2. Donas kazaku pulku, podhorunžijs, vada komandieris. Piedalījies cīņās pie Varšavas, līdz ievainots otrreiz. apbalvots arī ar Jura krusta I, II šķiras, Jura medaļas visām 4 šķiras 1916. g. martā Daugavpils frontē ievainots trešoreiz, kritis vācu gūstā. 1918. g. nov. no gūsta izbēdzis. Pleskavā iestājies ģenerāļa Bulaka-Balahoviča karaspēkā, cīnījies Peipusa ezera raj. pret lieliniekiem, vēlreiz ievainots.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 1. apr., kopā ar 40 sava vada jātniekiem pievienodamies mūsējiem Tērbatā, iedalīts rotmistra Jurkas eskadronā. Piedalījies visās Ziemeļvidzemes atbrīvošanas kaujās, cīņās pie Cēsīm pret landesvēru, pēc tam lielinieku vajāšanā līdz Līvāniem. Bermontiādes dienās cīnījies pie Jaunjelgavas kā Kurzemes izlūku bataljona jātnieku komandas priekšnieks, līdz 27. okt. ticis kontuzēts un evakuēts uz aizmuguri.
1919. g. 18. un 19. okt. pie Jaunjelgavas, kurai uzbruka vācu rotmistra Jenas grupa, Lejnieks stiprā artilērijas un ložmetēju ugunī turējās līdz pēdējai iespējai, 7 reizes atsita uzbrucēju ķēdes, sagādādams bermontiešiem smagus zaudējumus un veicinādams Jaunjelgavas noturēšanu.
Dienestu turpinājis arī pēc brīvības cīņām Jātnieku pulkā.
Atvaļināts 1923. g. 1. apr., tā paša gada maijā iestājies robežsargos, posteņa uzraugs Zilupes iecirknī. No 1924. g. beigām nodaļas uzraugs Rīgas Jūrmalas policijā. No 1927. g. raj. uzraugs Rīgas prefektūras 3. iecirknī. apbalvots ar Igaunijas Atbrīvošanas Kara piemiņas zīmi, kādu Polijas ordeni. Piešķirta jaunsaimn. Kurcuma pagastā Laukežu muižā.
1941. g. deportēts uz Krieviju. Miris 1943. g. 30. okt.
Avoti: lkok.com
Nav pesaistītu vietu
10.11.1919 | Bermontiāde: Pārdaugavas operācija. Skultes muiža, Zasulauks, Torņakalns, Bišumuiža, Ziepniekkalns
18.11.1919 | Bermontiāde: Jelgavas atbrīvošana. Kauja pie Skuju skolas
1919.gada novembrī pie bijušās Skuju pamatskolas notika kauja ar Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju, kurā 6. Rīgas kājnieku pulks zaudēja 16 kritušos un divus bezvēsts pazudušos, ievainoti tika 58 karavīri.