Alise Barbi

Alise Laura Barbi bija itāļu operdziedone, mecosoprāns un vijolniece. Tuva J. Brāmsa draudzene. Precējusies ar Stāmerienas īpašnieku Borisu f. Volfu. Viņas znots ir ievērojams itāļu rakstnieks T. Lampedūza, kurš arī uzturējies Stāmerinas pilī.

Alise dzimusi Modenā, Itālijā un sākumā mācījusies sava tēva Henrija vadībā. Viņa bijusi ļoti apdāvināta un kā "brīnumbērns" sākusi uzstāties kā vijolniece jau 7 gadu vecumā.

Pēc bērnības pavadīšanas ar ģimeni kopā Ēģiptē, viņa studējusi Boloņas konservatorijā (Conservatorio Giovanni Battista Martini).

Šeit, paralēli mūzikas teorijas apguvei, studējusi arī vairākas valodas un ņēmusi privātstundas pie izciliem itāļu pedagogiem.

Pievērsusies operdziedāšanai un 1882. gada 2. aprīlī kopā ar Antonio Cotogni un Giovanni Sgambati debitējusi Quirinale (pils Romā).

Vēlāk muzicējusi Florencē un citās Eiropas pilsētās. Tā laika laikrakstos viņa dēvēta par labāko "cantatrice di camera" Eiropā, kuras "priekšnesums ir reta un pārsteidzoša kombinācija no dabas dota talanta un neatlaidīga treniņa".

Savas karjeras laikā Barbi pavadīja ievērojamu laiku Austrijā, Vācijā, Anglijā un Krievijā. 

Lūzums karjerā iestājās pēc iepazīšanās ar Borisu fon Volfu.  

Boriss fon Volfs 1894. gada 30. janvārī Francijas kūrortā Mentonā salaulājās ar Mariju Terēzi Alisi Lauru Barbi. A. Barbi atteicās no mākslinieces karjeras par labu laulībai.

1894. gada 15. novembrī Nicā pasaulē nāca vecākā meita Aleksandra (Aleksandrīne) Alise Marija (1894 -1982 ), bet 1896. gada 11. jūlijā – Olga.

Pēc Borisa fon Volfa nāves viņa atraitne 1920. gadā salaulājās ar Itālijas vēstnieku Londonā marķīzu della Toretu (della Torretta).

1920./30-tos gadus Stāmerienā simboliski var dēvēt par Džuzepes Tomazi di Lampedūzas ( Giuseppe Tomasi di Lampedusa) laiku.

Latvijas Valsts vēstures arhīva fondos glabājas informācija, kas dokumentē rakstnieka uzturēšanās laiku Latvijā. Lai gan apzinātie dokumenti nesniedz pilnīgu un hronoloģiski secīgu pārskatu, tomēr pieejamie dati atspoguļo un iespēju robežās ļauj izprast būtisko Džuzepes Tomazi saskarsmē ar Latviju un attiecībās ar Stāmerienas muižas īpašnieci Aleksandru fon Volfu, kas vainagojās ar laulībām 1932. gadā.

Domājams, ka abu iepazīšanās notikusi Londonā, ar viņas mātes un viņas otrā vīra – itāliešu diplomāta Pjetro della Toretas, rakstnieka tēvoča - starpniecību. Piebilstams, ka Aleksandras 1918. gadā noslēgtā laulība ar Andreju Pilaru fon Pilhau (Pilar von Pilchau) nebija izdevusies, un 1932. gada 19. jūlijā tā tika šķirta. Drīz pēc tam - tā paša gada 24. augustā - Vissvētākās Marijas pasludināšanas pareizticīgo baznīcā Rīgā Džuzeppe Tomazi un Aleksandra fon Volfa salaulājās. Par to tika paziņots arī Itālijas konsulam Latvijā.
1920./30-tajos gados Stāmerienas muižas īpašniece Aleksandra fon Volfa daudz ceļoja, periodiski uzturēdamās ārzemēs, Rīgā un Stāmerienā. Muižā Aleksandra dzīvoja arī pēc laulības šķiršanas un muižas atdāvināšanas šķirtajam vīram Andrejam Pilaram fon Pilhauam.