Andrejs Jankavs

Šodien 90. mūža gadu slieksni pārkāpj tautiskās atmodas laikmeta dedzīgs līdzgaitnieks un līdzcīnītājs Jankavu Andrejs. Viņš dzimis Vietalvā, 1847. gada 22. jūlijā, laikā, kad mūsu tautai vēl bija jāiet klaušu gaitās. Arī Jankavu Andrejs zēna gados ir kūlis muižas rijās. Vēlāk, ticis par skolotāju, viņš ar sirdi un dvēseli nododas tautas pašapziņas modināšanai un nodibina Vietalvā dziedāšanas biedrību, kuras svētīgais iespaids ir izpaudies plašā apkaimē.
Līdzdalības dēļ latviešu presē un savas noteikti apliecinātās latviskās pārliecības dēļ Jankavu tēvs zaudē skolotāja vietu un viņam jādodas svešumā, no kurienes Latvijā viņš var atgriezties tikai 1919. gadā.
Tagad, atskatoties atpakaļ uz nodzīvotiem 90 gadiem un vērodams mūsu tautas milzīgos sasniegumus viena cilvēka mūža laikā, Jankavu tēvs ar gandarījumu atzīstas, ka par to, ko latvieši tagad sasnieguši, viņa jaunībā drīkstējuši sapņot vienīgi visdedzīgākie tautībnieki.

Par nopelniem tautas druvā Jankavs apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa 4.šķiru, šodien, viņa 90. šūpuļsvētkos, ap viņu ir viņa bērni un bērnu bērni un to mīlestība un liktenis viņam ir bijis labvēlīgs, ļaudams piedzīvot dienas, kad mūsu tauta, brīvā un laimīgā latviešu tauta, savos darbos iet pretim lielai nākotnei.

Avots: Rīts, 22.07.1937

Kapu svētkus Vietalvas kapos ar dziesmām kuplināja koris brīvmākslinieka K.Gailīša vadībā, bet draudzes dziesmas pavadīja pūtēju orķestris E. Sīļa vadībā. Aizlūgumos, starp citiem, ar Niedras pantiņu: "Jauc vēji jūras dzelmi“ pieminēja arī š.g. 23. martā 95 gadu vecumā mirušo skolotāju un tautas atmodas laikmeta darbinieku Andreju Jankavu, kuram šeit palikuši tikai attālāki radinieki, bet dēlus dzejnieku Visvaldi un Haraldu boļševiki aizveda Sibīrijas taigās.

Avots: Tālavietis, 08.08.1942

Piezīmju lauki: J. Manteifela fotodarbnīca Rīgā. No J. Kalniņa (Prātkopja) albuma.