Andrievs Ezergailis

Andrievs jeb Endrū Ezergailis ir ASV latviešu vēsturnieks. Ezergailis ir viens no atpazīstamākajiem un ietekmīgākajiem latviešu vēsturniekiem pasaulē.

Biogrāfija

Andrievs Ezergailis dzimis Jēkabpils apriņķa Rites pagastā. Viņa tēvs bija Rites pagasta pienotavas vadītājs, agrākais "sarkanais" latviešu strēlnieks.

Kara laikā ar ģimeni devies bēgļu gaitās uz Vāciju, dzīvoja “dīpīšu” nometnē Ansbahā, Bavārijā.

1949. gadā emigrējis uz ASV. Līdzīgi daudziem latviešu trimdiniekiem, viņš sākumā strādāja kā nekvalificēts darbaspēks — zemnieku saimniecībā par trauku mazgātāju.

1950. gados Ezergailis iestājās Mičiganas Universitātē un 1964. gadā beidzis to, bet maģistra grādu ieguvis Ņujorkas Universitātē.

Turpat 1968. gadā kļuvis par zinātņu doktoru.

No 1964. gada Ezergailis pasniedza vēsturi Itakas koledžā, profesors — no 1971. gada.

Sākotnēji pētnieks specializējās Krievijas un modernās Eiropas, kā arī Otrā pasaules kara vēsturē, bet 1980. gados pievērsās nacistu aizsāktā un organizētā holokausta norisēm Latvijā. Iespējams, ievērojamākais Ezergaiļa darbs ir fundamentālais pētījums par holokaustu Latvijā: The Holocaust in Latvia, 1941—1944.

1988. gadā Ezergailis pirmoreiz Latvijas medijos publicēja zinātnisku pētījumu par holokaustu un īpaši Arāja komandu “Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstīs”. Sākot ar 1989. gada 17. maiju, viņa pētījums vairākos turpinājumos tika pārpublicēts laikrakstā “Cīņa”. Šis raksts iepazīstināja vietējos lasītājus ar Arāja komandas organizāciju, lēmumu pieņemšanu, slepkavību veikšanu, kā arī ar holokausta notikumiem Latvijā vispār.

A. Ezergailis bija vienīgais latviešu vēsturnieks, uz kura viedokli jau 1980. gadu beigās Atmodas laikā sāka atsaukties ASV laikraksti.

Balstoties Vācijas arhīvu dokumentos, A. Ezergailis konstatēja, ka nacisti Latvijā ieveduši ne vairāk kā 22 tūkstošus ārzemju ebreju, nevis 300 tūkstošus, kā tika apgalvots PSRS.

Viņi tika nogalināti 1941. gada nogales Rumbulas un Biķernieku meža akcijās.

Profesora dzīvesbiedre Inta Ezergailis (1932—2005) bija pazīstama literatūrzinātniece.

Bibliogrāfija

• Nazi/Soviet Disinformation about the Holocaust in Latvia: Daugavas Vanagi: Who are they?, ISBN 9984-9613-6-2 (2005)
• Stockholm Documents: The German Occupation of Latvia, 1941—1945: What Did America Know?, a collection of records of the United States Department of State, edited by A. Ezergailis (2002)
• Holokausts vācu okupētajā Latvijā: 1941—1944, ISBN 9984-601-02-1 (1999, pārstrādāts 1996. gada izdevums)
• The Holocaust in Latvia 1941—1944 — The Missing Center, Historical Institute of Latvia, Riga ISBN 9984-9054-3-8 (1996)
• The Latvian impact on the Bolshevik Revolution: The first phase : September 1917 to April 1918, ISBN 0-88033-035-X (1983)
• The 1917 Revolution in Latvia (1974)

Par vēsturnieka nāves faktu Twitterī paziņoja Mārtiņš Kaprāns.

Andrievs Ezergailis. AUTOBIOGRĀFIJA BEZ MALAS UN GALA

"Vecāki man vidzemnieki: māte Berta gājēja meita mazsalaciete/rūjieniete, dzimusi Gailis, tēvs, Jānis, arī bez kaktiņa, stūrīša, Kosas pagasta Augšzvannieku jaunākais dēls.   Ģimenes aktīviste bija māte, viņa kā latviešu Hestija rāvās pavardu stūķējot, bērnus savācot - ar vienu roku putru maisīja, ar otru bērniem mutes apmazgāja. Tā viņa līdz mūža beigām, bērnus uzaugot nez vai pamanīja, tad 81.g. vecumā krita, lai vairs neceltos. Vēl dažus mēnešus pirms nāves viņai uz Klīvlandi aizvedām meitu Annu izauklēt. Viņa to gaisā izšūpināja, nodziedāja: Bumbuls negrib zemē augt...]   Tēvam fizioloģiskie refleksi lēnāki - pa reizei bija divreiz jāuzrunā. Pa pasauli, un reizei arī pa istabu viņš staigāja kautko meklēdams, meklējamo vai nu nezinādams vai aizmirsis. Domu, sapņu vai pagātnes sāpju riteņi viņam nekad neapstājās griezties. Laikam bija strēlnieku gaitu kontuzēts. Māte pirms Pirmā kaŗa nonāca Pēterpilī pie brāļa Absoloma, pārlieku metāja, bet pirmklasīga skrodeŗa, darbnīcā strādāt. Revolūciju viņa pārlaida Reitera korī dziedot: neko no Marta dienām, Ļeņina atgriešanās, Jūlija krīzes un Oktobŗa apvērsuma nepamanīdama. Brālis, kā saka, izplēģeroja revolūcijai cauri, māsa to izdziedāja. No Krievijas bada mukdami, Absoloms ar Bertu atgriezās Rūjienā. Tā kā Zemeļlatvijas miermīlīgā pilsētiņā pieprasījuma pēc frakām nebija, Absoloms nogrima pudelē un tās dēļ nelaikā, ap to pašu gadu, kad es uzsāku savus šīs zemes trīcošos solīšus, mira.   Man nezināmā vīzē māte uzsāka moderniecības darbu un nokļuva mana tēva pagasta krejotavā par vadītāju. Skolas ziemu mātei bija tikai minimāls skaits - visu, ko viņa sasniedza, to sasniedza ar galvu un darbu. Par savu vecāku romanci neko nezinu, bet ņemot vērā viņu temperamentus, mātei vajadzēja būt tai, kas pievāca tēvu, melancholisku kaŗa veterānu. Gailis apprecēja Ezergaili un saņēma darbu kā pienotavas vadītāja Mālamuižā, Rītes pagasta moderniecībā Susējas krastā. Aizsūtīja vīru uz Tukuma piensaimnieku kursiem, un pēc tam viņš piebiedrojās mātei kā kooperatīva ko-vadītājs, plaukstošās Latvijas zaļu līču un pļavu Sēlijas nostūrī, kur satiekās Rites, Saukas un Elkšņu pagasti."