Anna Bērce

Dzimusi Rīgā daudzbērnu strādnieku ģimenē. Tēvu zaudējusi 6 gadu vecumā. No 13 gadiem strādāja fabrikā.

1911 soc.dem. partijas biedre. darbojās pagrīdes tipogrāfijā, Jelgavas LSDP.

1914  apcietināta, ieslodzīta Rīgas Centrālcietumā, pēc tam Pleskavā, Jaroslavļā. izsūtīta uz Jeņisejas guberņu mūža nometinājumā.

1916  Annas un Augusta Bērces ģimenei atļāva pārcelties uz Irkutsku, piedzimst dēls Vizbulis.

Pēc Februāra revolūcijas atgriežas Latvijā. Vācu okupācijas laikā strādāja pagrīdes tipogrāfijā "Spartaks", vadīja Latvijas kom.partijas centrālkomitejas sekretariātu.

1918.g. jūn.līdz nov. Valkā darbojas kā propagandiste ar Johannas Zommeres vārdu.

1919.g. febr.- martā piedalās 1.kongresā ?. .Evakuējas uz Krieviju.

Pilsoņu karā Krievijā bija sanitārā viciena komisāre Rietumu frontē.

1921   ierodas Latvijā. Lauka kara tiesa piespriež nāves sodu vīram Augustam Arājam-Bērcem.

1924  ar dēlu pārceļas uz PSRS.

1928   Annas Bērces un Kārļa Rūtmaņa ģimenē piedzimst meita Ilga.

1930  pabeidz Sverdlova Komunistisko universitāti Maskavā.

1940  Latvijā strādā veselības aizsardzības komisariātā.

Pēc 2.pasaules kara Rīgā Latvijas universitātes marksisma-ļeņinisma kabineta vadītāja.

No 1949.g. pensijā.

Apbalvota ar Ļeņina ordeni.

Avots: grāmata "История латышских стрелков...."