Anna Brodele

Dzimusi Lietuvā Taurogas ciemā mežziņa ģimenē. Beigusi Viesītes psk., māc. Jēkabpils vsk. (1924-27).

No 1927.gada dzīvo Rīgā. Brodele darbojās komunistiskajā pagrīdē, izplatīja nelegālo literatūru. 1932.gadā tika arestēta un notiesāta uz 3 g. 6 mēnēšiem, sodu izcieta Rīgas Termiņcietumā un Jelgavas cietumā.

1940-41 gadā strādā VAPP tehnisko rakstu apgādā, bija laikraksta "Padomju Latvija" līdzstrādniece un žurnāla "Sarkanā Palīdzība" tehniskā redaktore.

Kara sākumā evakuējās uz Jaroslavļas apg., strādāja kolhozā. 

1942.gadā pārcēlās uz Ivanovu, rakstīja dzejoļus un viencēlienus LPSR Valsts mākslas ansamblim.

1943-44.gadā mācījās M. Gorkija Literatūras institūtā Maskavā.

No 1944. g. rudens strādā Jaunatnes teātrī par literārās daļas vadītāju, arī par redaktori    Kinematogrāfijas ministrijā (līdz 1948).

Rakstnieku Savienības biedre (1941). LPSR N.b.k.d. (1967).

Pirmā publikācija - dzejoļu kopa žurnālā "Domas" 1927 (10. nr.).

Pēc kara izdotas grām. "Trīs viencēlieni" (1945), dzejoļu krāj. "Brīvā dzimtene" (1946), kurā ievietoti gan pirms kara, gan vēlāk rakstītie dzejoļi. Stāstu krāj. "Stiprie cilvēki" (1946) tēlota latv. dzīve evakuācijā. Komēdija "Upesciema pavasaris" (grām. un t-rī 1948) ir pirmā B. vairākcēlienu luga. B. sar. arī lugas "Skolotājs Straume" (t-rī 1948, grām. 1949), "Zelta druva" (grām. un t-rī 1949), "Dedzīgās sirdis" (grām. un t-rī 1951), "Avārija" (grām. un t-rī 1954), dziesmuspēli "Dace meklē laimi" (t-rī 1955, grām. 1956).

Lugās tēlotas galvenokārt lauku dzīves pārvērtības, slavināts darbs kolhozā. Mākslinieciski šīs lugas ir vāji izstrādātas, tipiski personības kulta laika darbi ar krasu personu sadalījumu pozitīvajos un negatīvajos.

Luga "Nemirstīgā jaunība" (1958) veltīta 11 Valmieras komjauniešiem. B. sar. arī komēdiju "Mana trauslā meitene" (1964). B. darbība prozā sākās ar garo stāstu "Marta" (grām. un t-rī 1950, pirmpublic. per. ar nos. "Martas dienasgrāmata" 1949, luga ar nos. "Stundu pirms ausmas" per. 1950) par kādas meitenes ceļu uz rev. kustību. Stāstam ir autobiogr. ievirze. Arī romāns "Ar sirdi un asinīm" (1956, ekraniz. ar nos. "Ilze") un "Uzticība" (1962) centrā ir sieviešu tēli; tajos prasmīgi risināti sižetiskie notikumi, patiess pārdzīvojumu tēlojums, dzīvs dialogs, taču kopumā tie ilustrē valdošās ideoloģijas uzskatus, vairāk tēlo vēlamo nekā reālo dzīvi, tajos īpaši akcentētas šķiriskās pretrunas, uzsvērts pozitīvo varoņu entuziasms. Rom. "Klusā pilsētiņa" (1967) tēlota mazpilsēta 30. gados, krasas šķiru pretrunas, satīriski atveidoti mantīgo šķiru pārstāvji. Viens no spilgtākajiem B. darbiem ir garais stāsts "Zilais zvirbulis" (1965, čehu TV filma 1972) un tā turpinājums "Tas ir mans laiks" (1969), kurā tiešāk dokumentēta sava laika reālā dzīve. Stāsta centrā ir meitene, kas asi izjūt sabiedrībā pastāvošās pretrunas starp vārdiem un darbiem un mokoši meklē savu vietu dzīvē. B. rakstījusi arī stāstus bērniem un publicistiku.