Anna Meņģelis

Skolotāja Anna Meņģelis dz. 1861. g. 4. aug. Kārlu pagasta Leimaņos, pie Amatas ietekas Gaujā. Nākošā gadā viņas vecāki pārnāk dzīvot uz Kārlu Mūrniekiem. Tēvs ir saimnieks un būvuzņēmējs lielām celtnēm. Septiņdesmitos gados viņš ceļ baznīcas, pilis un citas mūra celtnes, par kurām izpelnās sudraba medali. Ar šo blakus peļņu viņš uzceļ savās mājās muižai līdzīgas ēkas un paplašina saimniecību. Mūrnieku Meņģeļiem ir 12 bērnu, no kuriem Anna piektā. Bērnus izauklē klibā mātes māsa, tantiņa, Annas mīļākais cilvēks bērnībā. Meņģeļi bērnus audzē hernhutiešu garā. Viņiem sasniedzami trīs saiešanas nami: Smēdes, Viesītes un Dzērves. Annas lielākās prieka dienas ir saiešanu bērnu svētki, uz kuriem tantiņa aizvien ved pilnu vezumu bērnu.
11 gadus veca Anna sāk iet Āraišu draudzes skolā pie vecā skolotāja Luča. Lucis ir gandrīz bez balss, tomēr viens no labākiem tā laika skolotajiem. Katedrī sēdēdams viņš liek skolniekiem atnest pīpi, piebāzt, aizpīpināt; galvas rēķiņu iznākumus skolēni pieskriedami iečukst skolotājam ausī; par nepaklausību skolotājs sit, kā jau tais laikos. Luča vietā atnāk Cimzes audzēknis Pelēks. Sāk mācīt dabas zinības, fiziku un Spalvingka „Tevu zemes vēsturi", kas līdz tam laikam ir nedzirdēti priekšmeti. Mazā Anna mācās ar aizraušanos un godkārību. Viņas ideāls ir jaunais palīgskolotājs Breikšs. Kad 6 gadi noieti draudzes skolā, skolotāji pūlās pierunāt Annas vecākus sūtīt apdāvināto un centīgo meiteni tālākās skolās, bet tēvs pie tā nav piedabūjams, un viņa paliek mājā. Taču vecāki pēc gada piekāpjas un laiž Annu Cēsīs Gaethgena kundzes Augstākā meiteņu skolā. Šai trīsgadīgajai skolai ģimnāzijas programma. Anna visvairāk mīl savas priekšnieces stundas. Viņa pat ar saviem
70 gadiem stundās jautra, interesanta un prot aizraujoši stāstīt.  Annai viņa — skolotāju paraugs, un gribas pašai kļūt tādai. Tanīs skolās mācās vāciešu un turīgu latviešu meitas, nereti pārvācotas. Anna ir pirmā latviete, kas par tādu labprāt atzīstas šinī skolā. Savas tautības dēļ viņai jācieš nevien no lskolniecēm, bet pat no mācītāja Vierhufa. Visi vāci tanis laikos ir tādos uzskotos, ka izglītots latvietis nevar būt latvietis. Pat Gaethgena kundze, kura ar savu smalko pēdagoga izpratni nekad klasē nešķiro tautības, privātā sarunā izsakās: kā gan Grosvalds, izglītots cilvēks, licis pirmo meitu kristīt latviski? Anna, tāpat kā viņas vecāki, noteikti turas pie latvietības, kas tolaik nav viegla lieta. Viņa ciena savu tēvu vairāk par visiem vāciešiem.
Augstāko meiteņu skolu Anna beidz 1881. gadā ar ļoti labām sekmēm un mājskolotājas tiesības iegūst tā paša gada rudenī pie Rīgas Mācības apgabala eksāmenu komisijas. Savas skolotājas un audzinātājas gaitas viņa uzsāk nākošā gada februārī. 1882. gada pirmā pusē izpilda Lejasciema Kalna skolā skolotājas vietu. No 1882.—1886. g. ir palīgskolotāja Allažu draudzes skolā. No 1886.—1896. g. tur Mūrniekos mājas skolu ar 8 -10 skolniekiem. No 1890.—1909. g. vada Rīgā skolnieku un skolnieču pansiju ar 10—20 personām. No 1909.—1915. g. Dubultos Šmidthena un Bērziņa ģimnāzijā pasniedz vācu un franču valodas, uzrauga internātu un 1 gadu izpilda priekšnieces vietu. No 1915.—1917. g. Dubultu Šmidthena un Bērziņa ģimnazijā Tērbatā kā internāta audzinātaja. No 1917.—1919. g. Madonas Izgl. b-bas vidusskolā māca vācu un franču valodas un vada kara laikā izpostīto internātu. No 1919.—1927. g. piedalās Cesvaines ģimnāzjas dibināšanā, ierīko internātu vairāk kā 200 audzēkņiem, noorganizē kopgaldu; pasniedz vācu un franču valodu un 3 gadus strādā kā internāta audzinātāja. Vada gaidu pulciņu. Cesvainā 1922.gada februārī svinēja Annas Meņģelis 40 g. darbības jubileju.
Skolā nodibināta stipendija uz viņas vārda. No 1927.—1929. g. ierīko Jauno Kristīgo Sieviešu savienības internātu Rīgā, Valdemāra ielā 87 un strādā kā internāta vadītāja līdz šā gada 1929.gada rudenim.
Tik svētīgs ir šās latvju sievietes mūža darbs.

1931.gadā pārcieta grūtu operāciju, kuras sekas viņa vēl arvien smagi sajuta, līdz beidzot aizmiga mūžīgā mierā.

Avots: Zeltene, 15.12.1929