Anrī III Valuā
- Dzimšanas datums:
- 19.09.1551
- Miršanas datums:
- 02.08.1589
- Papildu vārdi:
- Henri III de France, Henryk III Walezy; Henrikas Valua, Henri III Valois
- Kategorijas:
- Aristokrāts, Karalis, Militārpersona, karavīrs, Terorakta upuris, Valdnieks
- Tautība:
- francūzis, itālis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Anrī III bija Valuā dinastijas Francijas karalis no 1574. līdz 1589. gadam Francijas reliģisko karu laikā, kā arī, pirms valdīšanas Francijā, Polijas karalis no 1573. līdz 1575. gadam.
Pirmais vēlētais Polijas karalis un pēdējais Valuā dinastijas Francijas karalis.
Trešais dēls Francijas karaļa Anrī II Valuā un karalienes Katrīnas Mediči ģimenē.
1560. gadā viņam tika piešķirta Angulemas un Orleānas hercogu, bet
1566. gadā - Anžū hercoga tituls.
Pirms troņa ieņemšanas piedalījās reliģiskajos karos, sakaudams hugenotus 1569. gada 13. martā Žarnakas kaujā un 1569. gada 3. oktobrī Monkontūras kaujā.
Piedalījās 1572. gada Bērtuļa nakts slaktiņa plānošanā, bet ne tās norisē.
1573. gada 16. maijā Polijas augstmaņi ievēlēja Anrī III par Polijas- Lietuvas (tātad arī par Kurzemes hercogistes) karali.
Kronēts 1574. gada 21. februārī Krakovā. Tomēr, izdzirdējis par brāļa, Francijas karaļa Šarla IX nāvi, Anrī III pameta Polijas troni un devās atpakaļ uz Franciju. Pēc zināma laika Polijas tronis tika pasludināts par vakantu.
Lai gan Anrī III bija neapmierināts ar dažām Lietuvas- Polijas tradīcijām, ārkārtējo nabadzību laukos, tai pašā laikā viņš ne tikai atzina par izmantojamām vairākas Polijā redzētās ierašas un izgudrojumus. Piemēram, dokumentāli var pierādīt, ka Francija no Polijas- Lietuvas karalistes pārņēma tādas lietas, kā piemēram dakšiņas.
Tualetes notekūdeņu sistēma sulaiņu nesto nakstpodu vietā Luvrā tika ieviesta pēc Polijas parauga, tāpat,- vannas ar regulējamu siltā un aukstā ūdens padevi. Jāatzīmē, ka šie izgudrojumi lielā mērā dokumentēti pateicoties Anrī III tēva- Anrī II juridiskam jaunievedumam Francijā- izgudrojumu patentēšanai.
1575. gada 13. februārī Reimsas katedrālē Anrī III tika kronēts par Francijas karali.
1576. gadā Anrī III parakstīja Boljē ediktu, kurš deva zināmas tiesības hugenotiem. Kā atbildi uz to katoļu frakcijas līderis Lotringas hercogs de Gīzs nodibināja Katoļu līgu, kuras spiediena rezultātā Anrī III bija spiests atcelt hugenotu tiesības. Tāpat Katoļu līgas ietekmē Anrī atcēla troņa mantošanas tiesības hugenotu atbalstītajam Navarras karalim Anrī IV.
Tomēr 1588. gada 23. decembrī Anrī III noorganizēja Katoļu līgas līdera hercoga de Gīza slepkavību.
Vēlāk Anrī III apvienoja spēkus ar Anrī IV un devās uz Katoļu līgas kontrolēto Parīzi.
1589. gada 2. augustā Parīzes pievārtē Anrī III nogalināja dominikāņu mūks Žaks Klemāns.
Avoti: wikipedia.org
Nav pesaistītu vietu
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Anrī II Valuā | Tēvs | |
| 2 |  | Katrīna Mediči | Māte | |
| 3 |  | Kārlis IX Valuā, Francijas | Brālis | |
| 4 |  | Francis II Valuā | Brālis | |
| 5 |  | Margarete Von Valois | Māsa | |
| 6 |  | Džeimss I un IV Stjuarts | Brāļa/māsas dēls | |
| 7 |  | Marija I Stjuarte | Svaine | |
| 8 |  | Anrī IV Burbons | Svainis | |
| 9 |  | Gothards Ketlers | Padotais |
11.05.1573 | We wsi Kamień pod Warszawą, w wyniku pierwszej w Polsce wolnej elekcji na króla Polski został wybrany Henryk Walezy
Pierwsza wolna elekcja. Wybór nowego monarchy Rzeczypospolitej Obojga Narodów po śmierci ostatniego króla z dynastii Jagiellonów Zygmunta II Augusta 7 lipca 1572 roku. Sejm elekcyjny na którym dokonano wyboru Henryka Walezego na króla Polski i wielkiego księcia Litwy rozpoczął się 5 kwietnia 1573 roku i trwał do 20 maja tego roku. W okresie od śmierci ostatniego Jagiellona do elekcji Walezjusza wypracowano sposób wyboru nowego monarchy Rzeczypospolitej, a zmiany ustrojowe zapoczątkowane podczas tego bezkrólewia przetrwały do reform przeprowadzonych w czasach Stanisława Augusta Poniatowskiego.