Anrī Kartjē – Bresons

Viņa fotogrāfijas pierādīja, ka tās var tapt arī uz ielas ne tikai salonos. Galvenais ir laikā notverts mirklis. Anrī Kartjē Bresons pierādīja, ka fotografēšana nav tikai hobijs, tā ir nopietni vērā ņemama profesija. 

Izcilais un leģendārais fotogrāfijas meistars Anrī Kartjē Bresons piedzima vasaras pilnbriedā Francijas viducī gleznainā vietā - Šantelupā ( Chanteloup-en-Brie).

Savu pirmo fotokameru Box Brownie viņam uzdāvina jau pusaudža gados, taču tajā laikā jaunieti saista glezniecība.  20. gadu beigās Parīzē Kartjē Bresons iepazīstas ar jauniešu - sirreālistu pulciņu, kuru l;ideris ir Andrē Bretons. Nav ziņu, kā bija patiesībā, bet Bresons gleznošanu pēkšņi pamet un dodas ceļojumā uz Rietumāfriku. Mājupceļā 1932. gadā Marseļā viņš iepazīst nelielo, vieglo Leica markas fotokameru. Iespēja - tvert mirkli ielās Bresonu tā aizrauj, ka viņš papidina savu tehniskas klāstu un 30. gadu beigās apceļoja Meksiku, Autrumeiropu, Spāniju, fotografējot jeb kā pats saka - dokumentējot dzīvi , caur fotokameru iejūtoties vienkāršo iedzīvotāju ikdienā. Atgriežoties mājās, viņs mēģināja darboties kino, bet saprata, ka filmu tapšanas viņa spontānajam raksturam ir pārāk lēns process. Bresons nolemj pievēsties žurnālistikai un iepazīstas ar Robertu Kapu un Deividu Seimūru, kas jau strādā kreisajā avīzē Ce Soir.

Viņa daiļrades apskatnieki vēlāk rakstīs, ka šis darbs būtiski izmainījis fotogrāfa "rokrakstu", subjektīvu māksliniecisku meklējumu vietā stājas "sociāli ieinteresētāks, politiskāks skatījums".

Otrā pasaules kara laikā Kartjē Bresons 3 gadus kā gūsteknis pavada vācu darba nometnē. Pēc bēgšanas no tās viņš nelegāli uzturas Parīzē, fotografē dzīvi okupētajā pilsētā un ir liecinieks tās atbrīvošanai. Šajā laikā ir tapuši arī vairāki slaveni Parīzes mākslinieku Matisa, Braka u.c portreti.

Pēc kara 1947. gadā Anrī Kartjē Bresons, Roberts Kapa, Džordžs Rodžers un Deivids Seimūrs dibina pasaules fotogrāfu asociāciju "Magnum", kas iestājas par fotogrāfa neatkarību un fotoreportāžas un mākslas kvalitatīvu atspoguļojumu. Kā fotožurnālists Kartjē Bresons apceļo daudzas valstis - ASV, Indiju, Krieviju, Ķīnu. Nāk klajā vairākas viņa fotogrāfiju grāmatas, ASV notiek plašākā viņa darbu retrospekcija.

Interesanti, ka visu visu šo laiku viņš paliek uzticīgs 35 mm skatlodziņa "amatiera" fotokameras iespējām un momentfoto unikalitātei. Kādā intervijā viņš teicis : "Kontemplācija par lietām, kādas tās ir, bez kļūdām un mulsuma, bez aizstāšanas un krāpšanās, pati par sevi ir cienīgāka darbība nekā viss izgudrojumu lauks. Tā ir cieņa pret realitāti."

Viņam pieder teiciens - Ķer mirkli! Nepaspēji? Tad tas zaudēts uz visiem laikiem! 

Viņam ir izcili slavenību ikdienas portreti, bet viņš kategoriski iestājās pret dzeltenumu  jeb līšanu cilvēka privātajā dzīvē. 

Bresons bija precējies divas reizes. Ar pirmo sievu Eli jeb Ratnu Mohini viņš laulībā nodzīvoja 30 gadus. Otrā sieva bija kolēģe fotogrāfe Martina Franka, kas 2003.gadā kopā ar meitu Melāniju dibināja Anrī Kartjē Bresona fondu. 

Izcilā fotomeistara darbi Rīgā bija skatāmi 2002.gada nogalē. 

1932. Alikante, Spānija 

1948. gads. Kašmira

1964.gads. Vulkāna izvirdums pie Mehiko.

Avots : Wikipedia, www.magnumphotos.com, www.henricartierbresson.org